'Laikā iesaldēts' čūskas mazulis sniedz ieskatu pazudušajā pasaulē  (14)

Čūska dzīvojusi dinozauru laikmetā pašreizējā Mjanmas reģionā. Zinātnieki apgalvo, ka atrastās čūskas fosilija ir "neticami reti" sastopama. "Šī ir pirmā jebkad atrastā čūskas mazuļa fosilija," intervijā "BBC" atzinis Albertas Universitātes kanādiešu profesors Maikls Kaldvels.

Čūskas mazulis dzīvojis Mjanmas mežos krīta periodā. Tas nosaukts par Mjanmas rītausmas čūsku (Xiaophis Myanmarensis).

Dzintara gabalā redzamais čūskas ķermenis sastāv no 97 mugurkaula skriemeļiem un tiem piestiprinātām ribām. Zinātniekiem interesanti šķiet tas, ka ķermenim trūkst čūskas galvas, informē BBC.

Senās būtnes skriemeļi analizēti sinhotronā, kas ir ļoti spēcīgs rentgenstaru avots, kā arī salīdzināti ar pašlaik eksistējošo čūsku skriemeļiem. Anatomiskās īpašības liecina, ka čūsku mugurkaula attīstība gandrīz 100 miljonu gadu laikā ir mainījusies. Pētnieki lēš, ka šādas čūskas varētu būt dzīvojušas desmitiem miljonu gadu pirms to iznīkšanas.

Dzintarā atrastie augu un kukaiņu fragmenti apstiprina, ka čūska dzīvojusi mežos. Iepriekš nav bijušu pierādījumu tam, ka čūskas krīta periodā mežos mitušas, jo citas atklātās čūsku fosilijas atradušās akmeņos, kuri saistāmi ar upju un jūras tuvumu.

Oksfordas Universitātes Dabas vēstures muzeja pārstāvis doktors Rikardo Perezs de la Fuente, kurš nav saistīts ar izpētes komandu, atzinis, ka atradums sniedz "nenovērtējamus datus par seno čūsku attīstību un evolūciju".

Fosilija izveidojusies, dzīvniekam iestrēgstot koku sveķos, kas pēcāk sacietējuši. "Tā ir kā fosilo superlīme," teicis Kaldvels. Viņš piebildis, ka "dzintars ir unikāls – jebkas, kas tam pieskaras, sveķos kļūst iesaldēts laikā".

Tāpat atklāta vēl viena fosilija dzintarā, kura šķietami satur daļu no citas daudz lielākas čūskas nomestās ādas. Pagaidām nav noskaidrots, vai otrā čūska ir tās pašas sugas locekle.