'Danske Bank' skandāla dēļ atkāpies Tallinas biržas kotēšanas un uzraudzības padomes loceklis  (1)

Par Vanajūra atkāpšanos no amata paziņoja Tallinas birža.

Laikraksts "Postimees" otrdien ziņoja, ka britu finansists, investīciju kompānijas "Hermitage Capital Management" līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniegumā Igaunijas Valsts prokuratūrai (ģenerālprokuratūrai) lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas "Danske Bank" Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem. Šo darbinieku vidū ir arī Vanajūrs, kurš no darba "Danske Bank" Igaunijas filiālē aizgāja aprīlī.

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Braudera iesniegumā norādīts, ka vismaz 26 filiāles darbinieki ar toreizējo filiāles vadītāju Aivaru Rehi priekšgalā "rīkojušies nolūkā gūt personīgu labumu". Viņi radījuši apstākļus plaša mēroga naudas atmazgāšanai un naudas atmazgāšanas slēpšanai.

"Šī darbība aptvēra vismaz 190 dažādus banku kontus, no kuriem deviņos kontos transakciju kopapmērs pārsniedza deviņus miljardus ASV dolāru," sacīts iesniegumā.

Starp 26 personām, kas minētas iesniegumā, ir filiāles bijušais vadītājs Rehe, bijušais valdes loceklis Vanajūrs, bijušais finanšu direktors Ivars Pae, uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Žāčeks un personāla vadītāja Līna Oksa.

Valsts prokuratūra apliecinājusi, ka šādu iesniegumu saņēmusi.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" jūlija sākumā vēstīja, ka "Danske Bank" Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Eiropā.

Dānijas finanšu uzraudzības iestāde pagājušajā gadā veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai "Danske Bank" ievēro noteikumus par transakciju uzraudzību nolūkā atklāt naudas atmazgāšanu. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka "Danske Bank" filiāle Igaunijā nav laikus veikusi pasākumus naudas atmazgāšanas riska samazināšanai, un izteica "Danske Bank" par to aizrādījumu.

Septembrī "Danske Bank" paplašināja izmeklēšanu par savas Igaunijas filiāles klientiem un to transakcijām no 2007. līdz 2015. gadam.

Igaunijas un starptautiskie mediji ziņojuši, ka no 2012. līdz 2014. gadam veiktas transakcijas no Igaunijas bankām uz Azerbaidžānas uzņēmumiem aptuveni 2,9 miljardu ASV dolāru apmērā, un pastāv iespēja, ka šajā laika posmā varētu būt īstenota naudas atmazgāšana un kukuļdošanas starpniecība. Nauda tērēta luksusa precēm, kā arī kukuļiem Eiropas politiķiem, kas Eiropas Savienībā lobējuši Azerbaidžānas intereses un bloķējuši rezolūcijas, kurās nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi Azerbaidžānā.

Savukārt Parīzes Augstā tiesa oktobrī sāka izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli no 2008. līdz 2011. gadam notikusi naudas atmazgāšana. Dānijas laikraksts "Berlingske" ziņoja, ka šī izmeklēšana ir saistīta ar tā dēvēto Sergeja Magņitska lietu.

Brauders kļuvis pazīstams ar kampaņu sava bijušā darbinieka Magņitska piemiņas saglabāšanai.

Magņitskis nomira 2009. gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

2013. gadā Krievijas tiesa Brauderam aizmuguriski piesprieda deviņu gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem.

Par izvairīšanos no nodokļiem Krievijas tiesa 2013. gadā notiesāja arī Magņitski, lai gan viņš jau četrus gadus bija miris.