Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps melnkalniešus nosauca par "agresīviem cilvēkiem". Neskatoties uz to, ka Melnkalne ir NATO dalībvalsts, Tramps izteicās, ka tās aizstāvēšana no kāda ārēja agresora var izprovocēt Trešo pasaules karu. Portāls "Delfi" piedāvā vēsturisku atskatu uz Melnkalnes dalību dažādos militāros konfliktos kopš 19. gadsimta un skaidro, kādu iespaidu šie konflikti atstāja gan uz Melnkalnes valsti, gan tās iedzīvotājiem.
Pirmie militārie konflikti, kuros iesaistījās melnkalnieši, norisinājās 19. gadsimta otrajā pusē. No 1852. līdz 1878. gadam notika trīs Melnkalnes-Osmaņu impērijas kari. Nozīmīgākais no tiem bija trešais karš (1876.–1878.), pēc kura Melnkalne kļuva par neatkarīgu valsti.
1875. gadā Hercegovinā sākās sacelšanās pret Osmaņu impēriju. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ sākās nemieri, bija represīvā zemes īpašnieku izturēšanās pret kristiešu zemniekiem. 1876. gadā sacelšanās blakus esošajā Hercegovinā izraisīja nemierus pret osmaņiem arī citviet Eiropā. Arī Melnkalne nolēma pieteikt karu Osmaņu impērijai. Melnkalniešiem kopā ar austrumu Hercegovinas bataljoniem izdevās sakaut Osmaņu impēriju. Konflikts noslēdzās ar Berlīnes līguma parakstīšanu, kas paredzēja Melnkalnes, Serbijas un Rumānijas neatkarības de iure atzīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
