Serbija nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem, kā panākt attiecību normalizāciju ar Kosovu, rosinot veikt apmaiņu ar atsevišķiem abu valstu apgabaliem.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs skaidroja - ja nebūs šāda "demarkācijas līguma", albāņi tuvāko gadu laikā augstās dzimstības dēļ var izplesties pa visu Serbiju, ceturtdien vēsta Serbijas mediji.
Ja Vučiča ierosinājumi tiks īstenoti, pārsvarā serbu apdzīvotā Kosovas ziemeļdaļa tiks pievienota Serbijai, bet apvidus līdzās Serbijas dienviddaļas pilsētai Presevai, kur vairums iedzīvotāju ir albāņi, tiks pievienots Kosovai.
Ietekmīgais Serbijas Pareizticīgās baznīcas bīskaps Teodosijs, kura pārziņā atrodas arī Kosova, iebilst pret šādu ieceri, brīdinot, ka Kosovas vidienē mītošās nelielās serbu kopienas pārstāvji emigrētu vēl lielākā skaitā nekā līdz šim.
Kosova ir bijusī Serbijas province. 1998.-1999. gada Kosovas karš noslēdzās, kad NATO gaisa spēku operācijas rezultātā Serbijas spēki bija spiesti provinci pamest.
Kosovā joprojām dzīvo 120 000 etnisko serbu. Kosovā, kur pavisam ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, albāņi ir absolūtais vairākums.
Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī ASV un vairums ES dalībvalstu.
Kaut arī Belgrada ir zaudējusi kontroli pār Kosovu, tā uzstāj, ka tai ir suverenitāte pār Kosovu.
Serbijas līderi solījuši nekad neatzīt Kosovas neatkarību.
Serbija, Krievijas atbalstīta, bloķē Kosovas uzņemšanu ANO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
