Serbu nacionālistu grupējums četņiki ir vienība, kuru nereti asociē ar masu slepkavību un kara noziegumu pastrādāšanu vairākos militāros konfliktos. Grupējuma ideoloģija un atbalstītie principi ir visai pretrunīgi. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu šī grupējuma vēsturē, idejās, kuras tas pārstāv, kā arī veiktajām darbībām Otrā pasaules kara, Dienvidslāvijas kara un Ukrainas konflikta ietvaros.
Vārds četņiki ir atvasināts no serbu valodas vārda "četa" (tulkojumā - grupa, vienība). Četņiki kļuva par vienu no galvenajiem pretošanās grupējumiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. 1941. gadā nacistiskā Vācija okupēja Dienvidslāvijas karalisti. Vācijai un tās sabiedrotajām visai ātri izdevās iegūt kontroli pār Dienvidslāvijas galvenajām pilsētām un lielceļiem, tomēr lauku apkaimēs, kā arī kalnu ieskautajos reģionos pamazām sāka veidoties pretošanās grupējumi. No šiem grupējumiem īpaši jāizceļ divi – Partizāni ar Josipu Brozu Tito priekšgalā – šis grupējums pretojās nacistu okupācijai un atbalstīja komunisma idejas. Otrs pretošanās grupējums bija četņiki, kuri cīnījās pret nacistu okupāciju, kā arī pret komunisma atbalstītājiem.
Kad nacistiskā Vācija okupēja Dienvidslāvijas karalisti, tās karalis Pēteris II devās trimdā uz Londonu. Četņiki cīnījās arī par Dienvidslāvijas monarhijas saglabāšanu. Grupējuma līderis bija ģenerālis Dragoļubs Mihailovičs. Četņiku kodolu veidoja serbi, kuri, sākoties Vācijas invāzijai, devās uz kalnainajiem reģioniem Bosnijā, Melnkalnē un Serbijā. Četņiku grupējumos darboties drīkstēja tikai serbi – citām tautībām dalība bija liegta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
