Ķīna vēlas kopīgas militārās mācības un energoresursu izpēti ar Dienvidaustrumāzijas valstu apvienības (ASEAN) valstīm Dienvidķīnas jūrā, liecina mediju rīcībā nonācis dokumenta projekts.
Ķīna cenšas paplašināt savu ietekmi Dienvidķīnas jūrā un mazināt ASV ietekmi šajā reģionā.
Ķīna uzstāj, ka tai ir suverēnas tiesības uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūru, kas ir stratēģisks ūdensceļš, pa kuru virzās apmēram trešdaļa pasaules naftas tirdzniecības. Taču uz šiem ūdeņiem daļējas pretenzijas ir arī Vjetnamai, Malaizijai, Filipīnām, Taivānai un Brunejai.
Pekinas un ASEAN valstu vienošanās par uzvedības normām stratēģiski nozīmīgajā jūrā jau gadiem ilgi ir tapšanas stadijā. Dokumenta projektā izklāstītas valstu atšķirīgās nostājas, un analītiķi tajā saskata progresa pazīmes.
Visstingrāko pretestību Pekinai izrāda Vjetnama, aicinot valstis pārtraukt mākslīgo salu būvniecību un militāro objektu izvietošanu, liecina dokumenta projekta teksts. Citas valstis nopietnu pretestību nav izrādījušas.
Spriedzi pēdējos gados palielinājuši Ķīnas būvdarbi jūrā, kur tā ceļ mākslīgās salas, lai tur izveidotu militārās bāzes.
Tikmēr ASV, kas tradicionāli bijušas dominējošais militārais spēks šajā reģionā, biežāk veic patruļas, lai nodrošinātu kuģošanas brīvību.
Pekina dokumenta projektā ierosinājusi Ķīnai un desmit ASEAN valstīm regulāri veikt kopīgas militārās mācības, bet nevēlas tajās iesaistīt valstis ārpus reģiona, ar to acīmredzot domājot ASV.
Ierosinot kopīgas militārās mācības, Ķīna cenšas "pavēstīt pasaulei, ka ASEAN un Pekina varētu sadarboties un attiecībās vērojams progress, tādēļ nav nepieciešama ārēju spēku iesaistīšanās jautājumā par Dienvidķīnas jūru," norādīja ISEAS Jusofa Ishaka institūta pētnieks.
Pekina arī ierosinājusi kopīgi veikt naftas un dabasgāzes resursu izpēti Dienvidķīnas jūrā, bet arī tur nevēlas iesaistīt uzņēmumus no valstīm ārpus reģiona.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
