Somija un Zviedrija, kas nav NATO dalībvalstis, ir nosaukušas par nepatiesiem Krievijas nesenos izteikumus par šo valstu militāro sadarbību ar Ziemeļatlantijas aliansi.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 24. jūlijā paziņoja, ka NATO ir ieguvusi "netraucētu pieeju" Zviedrijas un Somijas gaisa telpai un teritoriālajiem ūdeņiem, apmaiņā pret to ļaujot abām valstīm "pilnīgi piedalīties" alianses militārajās mācībās.
"Krievijas aizsardzības ministra teiktais ir nepatiess. NATO nav neierobežotas pieejas Somijas un Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem un gaisa telpai," piektdien Zviedrijas radio sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
"Jebkuram kādai valstij piederošam kuģim vai lidmašīnai ir vajadzīga īpaša atļauja, lai ierastos mūsu teritorijā," viņš piebilda.
Somijas Aizsardzības ministrija pagājušonedēļ paziņoja, ka Šoigu izteikumos ir "vairākas neprecizitātes un faktu kļūdas", atzīmējot, ka Somija "nepiedalās pilnā mērā NATO mācībās".
Šoigu atsaucās uz trīspusēju nodomu paziņojumu, kuru maijā parakstīja Zviedrija, Somija un ASV. Šī juridiski nesaistošā dokumenta mērķis ir "atbalstīt stabilu un drošu vidi Baltijas jūras reģionā".
Šoigu apgalvoja, ka šis dokuments dodot Stokholmai un Helsinkiem "iespēju izmantot [NATO] komandsistēmas karaspēka un ieroču kontrolei".
"Šādi mūsu Rietumu kolēģu soļi noved pie pastāvošās pasaules drošības sistēmas sagraušanas," teica Šoigu.
Somija un Zviedrija noliedza viņa apgalvojumus, paziņojot, ka tām nav "pilnīgas pieejas NATO komandu un kontroles sistēmai".
Zviedrija un Somija pēdējā laikā ir pastiprinājušas militāro sadarbību ar ASV.
Šajā reģionā ir pieaugusi Krievijas militārā aktivitāte, tai skaitā notikuši vairāki gaisa telpas pārkāpumi un Krievijas kara lidmašīnas lidojušas bez to identifikācijas transponderiem.
Pēdējos gados ir pastiprinājušās bažas par Krievijas nodomiem Baltijas jūras reģionā pēc tās darbībām Ukrainā, tai skaitā Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā.
ASV domnīca "Center for European Policy Analysis" (CEPA) 2015. gada jūnijā publicēja ziņojumu, kurā apgalvots, ka Krievija militārās mācībās ar 33 000 karavīru imitējusi iebrukumu Zviedrijai piederošajā Gotlandes salā un citās vietās.
Zviedrija ir atsākusi militārās darbības Gotlandē un šogad atjaunoja obligāto karadienestu, kas pirms septiņiem gadiem tika atcelts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
