Aptuveni 70 gadus pēc tam, kad kāds Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bruņoto spēku seržants, mediķis gāja bojā Korejas karā, atrasts viņa militārais identifikācijas žetons, kas nonācis atpakaļ pie diviem viņa dēliem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Viņa identifikācijas žetons bija starp 55 zārkiem ar mirstīgajām atliekām, kurus Ziemeļkoreja 27. jūlijā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lūguma nodeva ASV amatpersonām.
ASV bruņoto spēku seržants gāja bojā 1950. gadā. Viņa militārās identifikācijas žetons tiktāl ir vienīgā lieta, kuru amatpersonas saistījušas ar konkrēto kareivi. ASV Aizsardzības ministrija jeb Pentagons joprojām cenšas identificēt citas mirstīgās atliekas.
Vīrieša dēli, pensionējies armijas kapelāns Kols Čārlzs un Lerijs Makdeniels, trešdien pēc preses konferences par atgūtajām mirstīgajām atliekām Ārlingtonā, Vašingtonā, saņēma tēva militāro identifikācijas žetonu.
Šis lēmums tika saskaņots ar Donaldu Trampu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu pēc viņu samita Singapūrā. ASV viceprezidents Maiks Penss augusta sākumā atradās Pērlhārborā, Havaju salās, lai pārrunātu iespējas par 55 zārku saņemšanu. Krāsu mainījušajam metāla piekariņam pazuduši trīs gabaliņi. Tas tika atrasts kaujas laukā, netālu no Unsanas apgabala, Ziemeļkorejā, kur seržants tika nogalināts kaujā.
Apgriežot atrasto identifikācijas žetonu uz otru pusi, Kols MakDeniels teica žurnālistiem: “Šis ir mana tēva. Šis mums ir ļoti saviļņojošs, juceklīgs moments, tādēļ, ka mēs to negaidījām. Pēkšņi ar mums sazinājās ASV armijas Aizsardzības departaments un viņi sacīja – mēs atradām vienu militāro identifikācijas žetonu, tas piederēja jūsu tēvam,” viņš atminas.
Tomēr identifikācijas žetons, kas tika atrasts kastē starp mirstīgajām atliekām, varētu nepiederēt viņam. Aizsardzības departaments Havaju salās sācis analizēt no kauliem iegūtos DNS paraugus. Eksperti norāda, ka mirstīgo atlieku identificēšana varētu prasīt mēnešus vai pat gadus.
“Es biju ļoti mazs zēns un man ir ļoti maz atmiņu par savu tēvu,” Kols MakDeniels sacīja preses konferencē. Vīrietis atzina, ka tad, kad saņēmis telefona zvanu par atrasto identifikācijas žetonu, viņš saskāries ar “ļoti dziļām” emocijām. “Es tur sēdēju un kādu laiku raudāju,” viņš atzina.
Divas dienas 775 ģimenes locekļi atrodas Ārlingtonā, vēloties rast atbildes un kliedēt šaubas savu tuvinieku vidū. Atsaucoties uz aģentūru, kas veic uzskaiti par kara laikā pazudušajiem karavīriem un kara gūstekņu skaitu, zināms, ka vairāk nekā 7800 amerikāņi, kuri gāja bojā Korejas karā, nav atrasti. Apmēram 5300 no viņiem pazuda Ziemeļkorejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!