Vašingtona nav vainojama Turcijas ekonomikas nedienās, norāda ASV  (58)

Atbildot uz žurnālista jautājumu, vai prezidenta Donalda Trampa administrācija varētu mīkstināt pret Turciju noteiktās sankcijas, ņemot vērā tās nacionālās valūtas liras kursa straujo kritumu, Valsts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerte sacīja, ka nebūtu pareizi uzskatīt, ka liras vērtības samazināšanos izraisījušas Vašingtonas noteiktās sankcijas.

"Ekonomisti jums noteikti pateiktu, ka Turcijā notiekošo izraisījis daudz kas vairāk nekā Savienotās Valstis" un to nesen veiktie pasākumi pret Turciju, teica Nauerte.

"Ekonomikas nedienas nesākās, kad mēs noteicām sankcijas pret divām personām šā gada 1. augustā," viņa piebilda.

1. augustā ASV noteica sankcijas Turcijas tieslietu un iekšlietu ministriem saistībā ar ASV mācītāja Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu. Bransons Turcijā apsūdzēts par spiegošanu, saistību ar terorismu un ASV trimdā dzīvojošo musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu. Turcija apsūdz Gilenu 2016. gada jūlijā notikušā neveiksmīgā puča organizēšanā pret Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu.

ASV prezidents Donalds Tramps 10. augustā paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas, tādējādi padziļinot krīzi Vašingtonas un Ankaras attiecībās.

Turcijas neapmierinātību arī izraisījis ASV atbalsts Sīrijas kurdu kaujinieku grupējumam YPG, kuru Ankara uzskata par saistītu ar Turcijas kurdu kaujinieku grupējumu PKK.

Nesaskaņas starp Vašingtonu un Ankaru pēdējā laikā strauji paātrināja ekonomikas problēmu izraisīto Turcijas liras kursa lejupslīdi.

Tikmēr pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

"Turcijas lira beidzot guvusi kaut kādu atbalstu pēc divu dienu intensīvas pārdošanas, kas izraisīja paniku visos tirgos," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Liras kursa kāpums pēc Turcijas centrālās bankas solījuma nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti bankām mazināja bažas par citām attīstības valstu valūtām, kuras ietekmējušas liras nedienas. Tomēr Indijas rūpijas kurss otrdien saruka līdz rekordzemam līmenim - 70 rūpijām par vienu ASV dolāru.

Taču nervozitātes mazināšanos neveicināja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana otrdienas paziņojums, ka viņa valsts boikotēs ASV elektronikas preces.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās samazinājās. Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien samazinājās par 0,16 ASV dolāriem līdz 67,04 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,15 dolāriem līdz 72,46 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,5% līdz 25299,92 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 2839,96 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,7% līdz 7870,89 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,4% līdz 7611,64 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX tikpat kā nemainījās un slēgšanas brīdī bija 12358,87 punkti, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās līdz 5403,41 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1410 līdz 1,1345 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,2763 līdz 1, 2714 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu pieauga no 110,870 līdz 111,21 jenai par dolāru. ASV dolāra vērtība pret Turcijas liru samazinājās no 6,88 līdz 6,30 lirām par dolāru un eiro vērtība pret Turcijas liru saruka no 7,87 līdz 7,26 lirām par eiro.