Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sestdien paziņojis, ka Ankara paplašinās militārās operācijas kaimiņos esošajā Sīrijā un Irākā, lai likvidētu "draudu avotus" viņa vadītajai valstij.
Viņš arī uzsvēra, ka Turcija nepakļausies ārvalstu draudiem un spiedienam.
"Mēs turpināsim pārrobežu operācijas un tās paplašināsim (..). Mēs esam apņēmības pilni par katru cenu likvidēt draudu avotus mūsu valstij to saknē, īpaši Sīrijā un Irākā," uzrunājot paša vadītās valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) kongresa delegātus, uzsvēra Erdogans.
Viņš arī norādīja, ka Ankara nepakļausies no ārvalstīm nākošajam "ekonomiskā apvērsuma mēģinājumam" un stāsies pretī "spēlītēm" ar savu ekonomiku.
Prezidents brīdināja, ka "zināmi cilvēki mums draud ar ekonomikas, sankciju, ārvalstu valūtu kursa, procentu likmju un inflācijas palīdzību".
"Mēs nepadevāmies un nepadosimies tiem, kas darbojas kā stratēģiskie partneri, taču padara mūs par stratēģisko mērķi," uzsvēra Erdogans, acīmredzami norādot uz ASV, ar kuru attiecības īpaši saasinājušās pēc Ankaras atteikšanās atbrīvot amerikāņu evaņģēlistu misionāru Endrū Bransonu, kas apsūdzēts sakaros gan ar kurdu separātistiem, gan ar ASV dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu.
Turcijas pārkarsušās ekonomikas problēmas pēdējā laikā padziļinājusi krīze attiecībās ar ASV, kuras dēļ šomēnes Turcijas liras kurss piedzīvoja lielu kritumu.
Starptautiskās kredītreitingu aģentūras "Standard & Poor's" (S&P) un "Moody's" piektdien par vienu pakāpi samazināja Turcijas reitingu, kurš jau līdz šim bija investīcijām nepiemērotā līmenī.
Reitingu aģentūras arī brīdināja par augsto inflāciju un kritizēja Turcijas valdību, ka tai nav skaidra plāna, kā tikt galā ar pašreizējo finanšu krīzi.
Sestdien notiekošajā AKP kongresā Erdogans turpināja konsolidēt savas varas pozīcijas, nomainot 29 no 50 partijas augstākajām amatpersonām.
Partijas vadības daļēja nomaiņa vienlaikus saistīta ar nākamā gada martā gaidāmajām municipālajām vēlēšanām.
Erdogans delegātiem arī apsolīja turpināt vērienīgos būvniecības projektus, tostarp kanāla rakšanu, lai apietu Bosfora šaurumu, un jaunās Ankaras lidostas celtniecību, ko plānots pabeigt oktobrī.
Erdogans atgriezās paša dibinātās AKP rindās pagājušā gada maijā, kad viņa faktiski kontrolētais parlaments akceptēja likuma grozījumus, svītrojot normu, kas valsts galvam lika ievērot politisko neitralitāti.
Tūlīt pēc tam Erdogans tika ievēlēts par partijas priekšsēdi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
