Pamatīgi bruņotas Krievijas karaspēka daļas 2014. gada augustā Ilovajskas pilsētā palīdzēja Donbasa kaujiniekiem aplenkt Ukrainas vienības. Tika nogalināti 366 Ukrainas karavīri, 429 ievainoti, 300 nonāca gūstā, bet 84 kauju gaitā pazuda, liecina Kijevas aplēses.
Pieminot Ilovajskas kauju, pie Krievijas vēstniecības Kijevā trešdien pulcējās vairāk nekā 400 cilvēku. Ēkas priekšā viņi nolika baltus krustus ar kritušo karavīru portretiem, kas tika aplieti ar sarkanu krāsu, šādi simbolizējot briesmīgo asinsizliešanu.
Lai pieminētu kritušos cīņu biedrus, atceres pasākumā piedalījās arī no Ilovajskas atgriezušies karavīri. "Katra pārrautā dzīve ir Krievijas agresora noziegums, kas par to pavisam noteikti tiks sodīta," sociālajā tīklā "Facebook" apliecināja Ukrainas prezidents Pertro Porošenko.
Ilovajskas kauja sākās 2014. gada 7. augustā, kad Ukrainas bruņotie spēki uzsāka operāciju, lai promaskaviskajiem spēkiem atkarotu šo Doņeckas apgabala pilsētu.
Kaut arī Ukrainas spēki 18. augustā iegāja pilsētā, 24.-26. augustā viņi nonāca ielenkumā, nespējot noturēt pozīcijas pret Krievijas karaspēku, kas, šķērsojot robežu, lielā skaitā bija ieradies palīgā separātistu spēkiem, konstatēts Kijevas veiktajā izmeklēšanā.
Pēc vairākām aplenkuma dienām valdības spēki panāca vienošanos par atkāpšanos no pilsētas. Šī vienošanās netika ievērota, un daudzi Ukrainas karavīri zaudēja dzīvību, cenšoties izkļūt no Ilovajskas.
Zaharčenko solījums ļaut pamest pilsētu:
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.