Aizvadīto mēnešu laikā Serbijas ierosinātā teritoriju apmaiņa ar Kosovu ir kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem Balkānu reģionā. Idejas atbalstītāji teritoriju maiņu saredz, kā ceļu uz ilggadējo nesaskaņu atrisināšanu starp Belgradu un Prištinu, kamēr tās oponenti brīdina, ka šāda rīcība var novest pie jauniem drošības izaicinājumiem. Skeptisks par Kosovas-Serbijas teritoriju apmaiņu ir arī bijušais Bosnijas un Hercegovinas ministrs Emirs Suljagičs.
Serbijas pārstāvji ir ierosinājuši veikt sekojošu teritorijas apmaiņu: Serbijas kontrolē pāriet Kosovas teritorijas ziemeļu daļas, kamēr Prištinas pārraudzībā nonāk Serbijas dienvidos esošais Presevas apvidus, kurā dzīvo liels skaits albāņu. Serbijas politiķi, kā arī analītiķi norāda, ka šāda teritorijas apmaiņa ļautu abām valstīm pārvarēt gadiem ilgās nesaskaņas un tuvoties ES dalībvalsts statusam.
Suljagičs norāda, ka zemes maiņa starp Serbiju un Kosovu īpaši bīstama būtu Bosnijai un Hercegovinai. Ja Belgradai un Prištinai izdodas atrisināt savstarpējās nesaskaņas, Kosova varēs pretendēt uz Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) dalībvalsts statusu. Pirms dažām nedēļām Bosnijas serbu republikas līderis Milorads Dodiks paziņoja, ka, ja Kosova kļūs par ANO dalībvalsti, tad arī Bosnijas serbu republika centīsies iegūt šo statusu.
Diskusijas par teritoriju apmaiņu starp Serbiju un Kosovu notiek laikā, kad reģiona vēstures pazinēji piemin kādu citu zīmīgu notikumu – 1939. gada augustā toreizējās Dienvidslāvijas karalistes premjers Dragisa Cvetkovičs un Horvātijas politiķis Vlatko Mačeks panāca vienošanos, ka Bosnija un Hercegovina karalistes ietvaros vairs nebūs politiska un administratīva vienība. Vienošanās paredzēja, ka aptuveni trešdaļa no Bosnijas teritorijas pāries Horvātijas kontrolē, kamēr pārējā teritorija nonāks Serbijas pārraudzībā. Vēlāk Mačeks šo vienošanos raksturoja sekojoši: "Mēs vienojāmies, ka, attiecībā uz Bosniju un musulmaņiem, uzskatīsim musulmaņus par neeksistējošiem. Tā mēs arī darījām."
Suljagičs portālā "Al-Jazeera" raksta, ka Krievija aktīvi atbalsta vietējos politiskos un paramilitāros spēkus, lai veicinātu šķelšanos Bosnijas un Hercegovinas ietvaros un nepieļautu, ka valsts vēl vairāk integrējas Rietumos. Tāpat Dodiks atklāti ir paudis idejas par Serbu republikas atdalīšanos no Bosnijas un regulāri autonomo reģionu dēvējis par "otru serbu valsti Balkānos".
Bijušais Bosnijas ministrs stāsta, ka Dodiks ir ieguldījis lielus līdzekļus lobēšanas pasākumos Vašingtonā, lai panāktu, ka ASV politiskā elite mainītu savu redzējumu par Bosnijas robežu neaizskaramību. Suljagičs norāda, ka teritoriju apmaiņa starp Serbiju un Kosovu radītu precedentu, kuru Dodiks varētu izmantot, lai īstenotu savus separātiskos mērķus.
ASV nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons jau ir norādījis, ka Vašingtona neiesaistīsies jautājumā par Serbijas un Kosovas teritoriju apmaiņu.
Suljagičs brīdina, ka robežu izmaiņas Balkānu reģionā vienmēr ir novedušas pie asins izliešanas. Pēc eksperta domām, Serbijas-Kosovas teritoriju maiņas atbalstīšana no Eiropas Savienības un ASV puses var novest pie vēl vienas katastrofas Balkānos.