Aizvadīto mēnešu laikā Serbijas ierosinātā teritoriju apmaiņa ar Kosovu ir kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem Balkānu reģionā. Idejas atbalstītāji teritoriju maiņu saredz, kā ceļu uz ilggadējo nesaskaņu atrisināšanu starp Belgradu un Prištinu, kamēr tās oponenti brīdina, ka šāda rīcība var novest pie jauniem drošības izaicinājumiem. Skeptisks par Kosovas-Serbijas teritoriju apmaiņu ir arī bijušais Bosnijas un Hercegovinas ministrs Emirs Suljagičs.
Serbijas pārstāvji ir ierosinājuši veikt sekojošu teritorijas apmaiņu: Serbijas kontrolē pāriet Kosovas teritorijas ziemeļu daļas, kamēr Prištinas pārraudzībā nonāk Serbijas dienvidos esošais Presevas apvidus, kurā dzīvo liels skaits albāņu. Serbijas politiķi, kā arī analītiķi norāda, ka šāda teritorijas apmaiņa ļautu abām valstīm pārvarēt gadiem ilgās nesaskaņas un tuvoties ES dalībvalsts statusam.
Suljagičs norāda, ka zemes maiņa starp Serbiju un Kosovu īpaši bīstama būtu Bosnijai un Hercegovinai. Ja Belgradai un Prištinai izdodas atrisināt savstarpējās nesaskaņas, Kosova varēs pretendēt uz Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) dalībvalsts statusu. Pirms dažām nedēļām Bosnijas serbu republikas līderis Milorads Dodiks paziņoja, ka, ja Kosova kļūs par ANO dalībvalsti, tad arī Bosnijas serbu republika centīsies iegūt šo statusu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
