Krievijā notiek reģionālās vēlēšanas  (52)

Krievijā daudzi cilvēki ir neapmierināti ar plānoto pensijas vecuma paaugstināšanu un tādēļ nevēlas balsot, skaidroja Krievijas Sabiedriskās domas izpētes centra vadītājs Valērijs Fedorovs.

Krievijā plānots pensionēšanās vecumu sievietēm pakāpeniski paaugstināt līdz 60 gadiem, bet vīriešiem - līdz 65 gadiem. Pašlaik Krievijā sievietes var pensionēties 55 gadu vecumā, bet vīrieši 60 gadu vecumā.

Pasaules Bankas dati liecina, ka Krievijā vidējais paredzamais dzīves ilgums vīriešiem ir 66 gadi un sievietēm 77 gadi, bet 43% vīriešu var arī nenodzīvot līdz 65 gadu vecumam.

Fedorovs prognozēja, ka iedzīvotāju neapmierinātība ar pensiju reformu atspoguļosies vēlēšanās tādejādi, ka valdošā partija saņems procentuāli mazāk balsu, kā arī kopējā vēlētāju aktivitāte būs mazāka.

Atsaucoties Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aicinājumiem protestēt vēlēšanu dienā, vairākās pilsētās Sibīrijā un Krievijas austrumos cilvēki pulcējušies uz demonstrācijām. Vēlāk protesta akcijas gaidāmas arī Maskavā un Sanktpēterburgā.

Pirms demonstrācijām varasiestādes aizturēja aptuveni 50 Navaļnija atbalstītājus, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas apkopo datus par politiskajām vajāšanām Krievijā.

Pats Navaļnijs pašreiz izcieš 30 dienu administratīvo sodu par sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu protestu laikā.

Kopš Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedev pirms trim mēnešiem izziņoja pensionēšanās reformu, Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētās valdošās partijas "Vienotā Krievija" popularitāte ir kritusies.

Levada centra augustā veiktā aptauja liecina, ka 71% respondentu negatīvi vērtē Medvedeva darbu un 68% aptaujāto neatbalsta parlamenta darbu. Kritušies arī Putina reitingi.

Starptautiskās konsultāciju kompānijas "Control Risks Group" (CRG) politologs Nabi Abdulajevs ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka "Vienotās Krievijas" zemais reitings var ietekmēt reģionālo vēlēšanu iznākumu. Viņš sacīja, ka interese par politiku reģionos, kā izskatās, samazinās, un, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, sarucis arī kandidātu skaits.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, kurš, domājams, tiks pārvēlēts mēra amatā, ir distancējies no "Vienotās Krievijas" un vēlēšanās startē kā neatkarīgais kandidāts. Līdzīgi rīkojās Putins, martā kandidējot prezidenta vēlēšanās.

Sobjaņinam nav vērā ņemamu pretinieku cīņā par mēra amatu.

Varasiestādes Maskavā noorganizējušas festivālus un pārtikas tirdziņus pie vēlēšanu iecirkņiem, lai sekmētu vēlētāju aktivitāti.

Mēra vēlēšanas pirms pieciem gadiem bija pēdējā reize, kad Krievijas politika bija tuvu tam, lai tajā notiku īstas pārmaiņas. Toreiz Navaļnijs pieteica nopietnu konkurenci Sobjaņinam un gandrīz nācās rīkot mēra vēlēšanu otro kārtu.

"18 gadus Putins un viņa valdība ir zaguši no budžeta un šķērdējušies bezjēdzīgos projektos. Tagad nauda ir izsīkusi un jāzog no pensionāriem," paziņojot par protestu akcijām, sociālos medijos rakstīja Navaļnija komanda.

Kāds Navaļnija tuvs sabiedrotais sacīja, ASV interneta gigants "Google" ir izdzēsis aicinājumus uz protestiem, piekāpjoties Krievijas varasiestāžu prasībai.

Jau vēstīts, ka Maskava iepriekš brīdināja "Google" nejaukties Krievijas reģionālajās vēlēšanās, publiskojot Navaļnija video aicinājumus uz masu protestiem.

"OVD-Info" ziņo, ka vairākos Maskavas vēlēšanu iecirkņos izcēlušās sadursmes starp novērotājiem un policijas brīvprātīgajiem.