Foto: Tūkstošiem cilvēku mītiņā Barselonā pauž atbalstu Spānijas vienotībai  (6)

Kontrdemonstrācijā piedalījās aptuveni 100 Katalonijas neatkarības atbalstītāji.

Abas protestētāju grupas uz brīdi satikās, bet ātri iejaucās policija, kas tās nošķīra.

Demonstrācijas notikušas divas dienas pirms Katalonijas Nacionālās dienas, kuru pēdējos gados reģiona neatkarības atbalstītāji veiksmīgi izmantojuši savas idejas popularizēšanai.

Katalonijai tika piešķirta autonomija ar Spānijas 1978. gada konstitūciju, kas tika pieņemta trīs gadus pēc ilggadējā diktatora Fransisko Franko nāves.

2006. gadā Katalonijas autonomija tika paplašināta, ko referendumā atbalstīja vairāk nekā 73% vēlētāju Katalonijā. Katalonijas autonomijas statūtus apstiprināja gan Spānijas, gan Katalonijas parlaments.

Taču 2010. gadā Spānijas Konstitucionālā tiesa noraidīja vairākus statūtu punktus, kas kļuva par pagrieziena punktu reģiona centienos pēc neatkarības.

Katalonijas valdība pagājušā gada 1. oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida toreizējā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu, un pretstāve starp Barselonu un Madridi turpinās.

Pēc Rahoja konservatīvās valdības krišanas, to jūnijā nomainot sociālistu valdībai Pedro Sančesa vadībā, Madride gan izrādījusi zināmus izlīguma žestus.

Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka Katalonijā neatkarības atbalstītāju un pretinieku skaits ir aptuveni vienāds, taču lielākā daļa cilvēku atbalsta referenduma sarīkošanu, lai atrisinātu šo jautājumu.