Pagājušajā nedēļā Maskavā un Sanktpēterburgā notika politiskās partijas "Saskaņa" pārstāvju tikšanās ar Krievijā mītošiem Latvijas pilsoņiem. Pasākums izpelnījies ne tikai vairāku desmitu tautiešu, bet arī savulaik Latvijā par nevēlamu personu atzītā bijušā Krievijas vēstniecības Rīgā darbinieka Dmitrija Jermolajeva uzmanību.
Jermolajevs, kuru Latvijas drošības iestādes uzskata par Krievijas izlūkdienesta aģentu, savā "Facebook" lapā publicējis klātienē uzņemtus attēlus no "Saskaņas" premjerministra kandidāta Vjačeslava Dombrovska uzstāšanās Krievijas galvaspilsētā, bet propagandas medijā "Sputnik" publicējis viedokli ar virsrakstu ""Saskaņa" Maskavā bar Ulmani un ir nostalģiska pēc Krievijas impērijas".
Tiesa, pats Dombrovskis pirmdien pēc priekšvēlēšanu diskusijas "Delfi TV ar Jāni Domburu" uz "Delfi" žurnālista jautājumu par šo pasākumu norādīja, ka viņa stāstītais par Latvijas ekonomikas attīstības vēsturi Jermolajeva publikācijā ir tendenciozi interpretēts.
Viņš neesot kritizējis starpkaru perioda autoritāro līderi Kārli Ulmani, bet gan uzsvēris, ka mīts par "Ulmaņa zelta laikiem" nav pareizs un Rīgas ekonomiskās izaugsmes ziedu laiki bijuši pirms Pirmā pasaules kara. Šīs pašas tēzes izteiktas jau iepriekš arī Latvijā, atgādina politiķis.
5. septembrī Maskavā un nākamajā dienā Sanktpēterburgā notikušais pasākums bija paredzēts tieši Krievijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nevis vietējai auditorijai, skaidro Dombrovskis. "Bet visus pēc sejas nevar identificēt," viņš atzīst.
Tikšanās ar potenciālajiem vēlētājiem Krievijā "Saskaņai" ir pirmais šāda veida priekšvēlēšanu pasākums šajā valstī dzīvojošiem tautiešiem, atklāj Dombrovskis. Kopā ar viņu uz Maskavu un Sanktpērburgu devās arī Boriss Cilevičs, Iveta Sers un Sergejs Potapkins (visi publicitātes attēlā zemāk), liecina "Saskaņa Online" informācija.
Uz "Delfi" jautājumu par savu saistību ar Jermolajevu Dombrovskis norāda, ka šo personu nepazīst. Vīrietis no zāles uzdevis ar "Sputnik" publikāciju nesaistītu jautājumu, neidentificējot sevi kā žurnālistu, un nekādus kontaktus ar politiķi pēc tam neesot meklējis.
"Pēc tam tikai uzzināju, ka ir strādājis Latvijā," apgalvo Dombrovskis. Tāpat par Jermolajeva iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā politiķis dzirdējis tikai jau pēc atgriešanās Latvijā un Jermolajeva publikācijām.
Uz jautājumu, vai Jermolajevu nepazina arī tad, kad apstiprināja viņu kā savu "Facebook" draugu, Dombrovskis skaidro, ka priekšvēlēšanu karstumā viņa politiskā profila draugu un sekotāju loks ir strauji pieaudzis par pāris tūkstošiem un ne visas apstiprinātās personas viņš pazīst personīgi.
1976. gadā dzimušais Dmitrijs Jermolajevs no 2002. līdz 2005. gadam strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā kā vēstniecības 3. sekretārs. Tiesa, diplomātiskais amats bijis tikai piesegs – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) Jermolajevu identificējis kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) virsnieku.
2005. gadā pēc SAB iniciatīvas Jermolajevs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kurām liegta ieceļošana valstī, norādīts Drošības policijas (DP) 2017. gada publiskajā pārskatā.
Foto: Dmitrijs Jermolajevs/Facebook
Drošības iestādēm sveša nav arī Jermolajeva darbošanās mediju piesegā. 2016. gadā viņš pievienojies "Sputnik" Latvijas versijas satura veidotājiem, teikts DP ziņojumā.
Jermolajevs ir arī Krievijas iknedēļas žurnāla "Rossijskije Vesti" galvenais redaktors. Šim laikrakstam ir elektroniskais pielikums "Riga.rosvesty.ru".
"Tajā tiek ievietoti dažādiem Latvijas–Krievijas attiecību aspektiem veltīti raksti, pārpublicēti materiāli no Latvijas medijiem, nereti tiek publicēti klaji izdomājumi un fantāzijas, kas parāda Latviju negatīvā gaismā un nodara kaitējumu Latvijas interesēm," savā tīmekļvietnē brīdina SAB.
2017. gada maijā Jermolajevam kopā ar Latvijā strādājošo žurnālistu Andreju Tatarčuku tika liegta iebraukšana Moldovā. Viens no brauciena mērķiem bija arī prokremlisko separātistu pašpasludinātā "Piedņestras republika", lai tur iegūtu atbilstošus materiālus šo personu gatavotajai grāmatai par notikumiem Latvijā 1990. un 1991. gadā, kā arī barikāžu laiku, liecina DP rīcībā esošā informācija.
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis politisko karjeru 2011. gadā sāka Zatlera Reformu partijā. 2014. gadā 12. Saeimas vēlēšanās ievēlēts parlamentā no "Vienotības" saraksta. Partijā "Saskaņa" viņš iestājās 2018. gadā.
"Saskaņas" līdera Nila Ušakova nopludinātā 2008. gada e-pastu sarakste liecina, ka viņš tolaik kontaktējies ar Krievijas vēstniecības darbinieku Aleksandru Hapilovu, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu un tāpēc 2009. gadā bijis spiests Latviju pamest.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
