Orbana faktors: EP uzsāk balsstiesību atņemšanu Ungārijai  (238)

EP otrdien viesojās pats Ungārijas premjers Viktors Orbans. Atšķirībā no Grieķijas premjera Alekša Cipra, kurš dienas sesiju atklāja ar optimistisku runu par Eiropas Savienības (ES) komūnas nākotni un Libānas prezidenta Mišela Auna, kurš priekšpusdienā cildināja Eiropas demokrātiju un lūdza ES palīdzību Sīrijas bēgļu jautājumu risināšanā, Orbans ieradās, lai aizstāvētos un demonstrētu, ka pārstāv demokrātiju, kurai Eiropas Parlaments "uzbrūk ar 7. paragrāfu".

EP asas debates ir ierastas. Te no 28 dalībvalstīm ievēlētais 751 deputāts pārstāv visa spektra politiskos spēkus, un nereti karstās runās parādās gan valstu iekšējās politikas, gan starpvalstu konflikti, bet otrdien pieredzētās debates bija citādas.

Gan labējā, gan kreisā spārna deputātu no visdažādākajām Eiropas valstīm izrādīja neapmierinātību, ka Orbana vadītā valdība, kā arī viņa pārstāvētā partija "Fidesz", kurai ir absolūtais vairākums parlamentā un reģionos, varu izmanto demokrātijas graušanai un vēl lielākas varas iegūšanai. "Domāju, ES ir svarīgi parādīt, ka likuma vara ir vērtība un jautājums, no kura mēs tā vienkārši neatteiksimies, lai katra dalībvalsts varētu darīt, ko vien vēlas. Tas pats attiecas uz cilvēktiesībām un preses brīvību," portālam "Delfi" norāda eiroparlamentāriete Merja Kilonena no Somijas.

EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja pērnā gada augusta izskaņā uzdeva eiroparlamentārietei Džūditai Sardžentini izstrādāt rezolūciju par situāciju Ungārijā. Tai par pamatu bija ziņojumi par balsošanas sistēmas un tiesu varas neatkarības problēmām, korupciju un interešu konfliktiem, kā arī nepilnībām datu aizsardzībā, vārda brīvības, reliģiskās un akadēmiskās piederības jautājumos. Bažas raisīja arī ziņojumi par publisku vēršanos ne tikai pret bēgļiem un organizācijām, kas viņiem palīdz, bet arī minoritātēm, piemēram, ebrejiem un čigāniem.

Tagad, pēc gadu ilgas ziņojuma izstrādes ir apstiprinājušās bažas par demokrātijas apdraudējumu Ungārijā visos minētajos aspektos, otrdien norādīja Sardžentini. Turklāt atbalstu skarbajam ziņojumam izteica arī veselu četru citu – EP Budžeta, Konstitucionālo jautājumu, Kultūras un izglītības, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības – komiteju pārstāvji. Piemēram, Budžeta komiteja ziņojumu apstiprinājusi vienbalsīgi, jo konstatējusi, ka lielie publiskie iepirkumi bieži tiek veidoti vienam pretendentam.

Par spīti asajām norādēm uz Ungārijas tiesu varas atkarību, augošo korupciju un mediju ierobežošanu, Orbans uzbrukumu savam politiskajam blokam un valdības darbam dēvēja par uzbrukumu valstij un tās pūliņiem sargāt Eiropas robežas no migrantiem.

"Zinu, ka vairākums apstiprinās ziņojumu, bet esmu ieradies, jo jūs nevēršaties pret valdību, bet pret nāciju. Jūs vēršaties pret valsti, kas ir daļa no Eiropas," viņš klāstīja, "Ungārija ir izcīnījusi savas cīņas par brīvību un demokrātiju. Tie, kas tagad vēršas pret mums, [reiz] vērsās pret mūsu pūliņiem cīnīties pret komunismu."

Par spīti EP deputātu norādēm, ka kritizēta tiek tieši Orbana valdība, Ungārijas premjers vairākkārt uzsvēra, ka ziņojums "nerespektē ungārus", "apvaino Ungāriju un ungāru tautas godu". Viņš runā īpaši uzsvēra, ka Ungārija sargā ES, neielaižot migrantus. "Pirmoreiz Eiropas Savienības vēsturē jūs vēlaties izslēgt valsti no Eiropas ģimenes, kurai tā pieder. (..) Mēs esam veiksmīgākā partija Eiropas Parlamentā [no Ungārijas]," viņš paziņoja.

Orbans gan zālē nebija vientuļš. Viņa uzskatam, ka EP vairākums uzbrūk demokrātijai, pievienojās arī konservatīvo un reformistu frakcijas pārstāvis Rišards Legutko, kurš kritiku Ungārijai salīdzināja ar iepriekš jau izskanējušo kritiku viņa pārstāvētajai "Likums un taisnīgums" Polijā.

Arī "Brexit" kampaņas spilgtāka seja Naidžels Farāžs, kurš gan tūdaļ pēc referenduma pameta izstāšanos sludinošās partijas "Lielbritānijas Neatkarības partijas" vadītāja krēslu, slavēja Orbana stāšanos pret EP, kā arī aicināja Ungārijas premjeru "pievienoties "Brexit" klubam".

Trešdien paredzēts balsojums par Sardžentini ziņojumu, kas pieņemšanas gadījumā aktivizēs Lisabonas līguma 7. paragrāfa 1. apakšpunktu, kas paredz EP tiesības rosināt pašas nopietnākās sankcijas, kādas Eiropas Savienība var piemērot pret kādu no kandidātvalstīm – apturēt valsts balsstiesības.

Tieši šī iemesla dēļ otrdien EP bija ieradies Orbans, lai, ja ne mainītu eiroparlamentāriešu viedokli, tad ungāriem parādītu, ka cīnās pret "citu valstu vēršanos pret Ungāriju".

Šī ir pirmā reize, kad pret kādu dalībvalsti EP uzsāk balsstiesību ierobežošanas procesu. Pērn paragrāfu pirmoreiz izmantoja Eiropas Komisija līdzīgu iemeslu dēļ – bažījoties par varas partijas īstenotu tiesu neatkarības ierobežošanu – vēršoties pret Poliju.

Lai valsts balsstiesības tiktu apturētas, vēl Eiropadomē lēmums jāapstiprina četrām piektdaļām dalībvalstu, neskaitot to, par kuru ir balsojums. Attiecībā uz Poliju šāds vairākums līdz šim nav panākts.