Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē esoša augstskola publicējusi apjomīgu pētījumu par starptautiskās situācijas attīstību pasaulē nākamajās desmitgadēs, cita starpā neizslēdzot iespēju, ka Baltijas valstis varētu tikt sašķeltas daļās.
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta (MGIMO), kas tiek uzskatīts par diplomātu sagatavošanas iestādi un nodarbojas ar ārpolitikas prognožu pētniecību, sagatavotā monogrāfija "Pasaule 21. gadsimtā: starptautiskās situācijas attīstības prognoze valstīs un reģionos" klajā nākusi šovasar.
Apjomīgo vairāk nekā 700 lapaspuses garo darbu izstrādājis autoru kolektīvs augstskolas Militāri politisko pētījumu centra vadībā. Darbā tiek aplūkotas prognozes par notikumu attīstību dažādos pasaules reģionos līdz 2050. gadam, piemēram, paredzot Ukrainas sairšanu, kas ir viens no Krievijas propagandas motīviem.
Pētījums izdots grāmatas formātā un bija brīvi pieejams elektroniskā versijā. Tiesa, tagad pieeja elektroniskajai versijai centra tīmekļa vietnē ir liegta. Autori norāda, ka grāmata paredzēta starptautiskās militāri politiskās problemātikas speciālistiem, zinātniekiem, ekspertiem, politologiem, kā arī plašākam lasītāju lokam.
To, ka MGIMO ir uzskatāms par nopietnu Krievijas mācību un pētniecisko iestādi, portālam "Delfi" apstiprina Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
"Baltijas sadalīšanās, labklājības lejupslīde un Vācijas–Krievijas cīņa"
Baltijas valstu tematikai tiešā veidā darbā veltīta pavisam niecīga daļa – divas lapaspuses no pavisam 769. Apakšnodaļa nosaukta "Baltija uz marginalizācijas ceļa", un tajā jaušama Krievijas propagandas ietekme.
Darbā prognozēts, ka līdz 2025. gadam Baltijas valstīs pasliktināsies dzīves līmenis, kas būs sekas ne vien "pašu rūpniecības sagraušanai", bet arī Krievijas tirgus zaudēšanai un citiem faktoriem.
Vienlaikus Latvijā un Igaunijā "saglabāsies etniskā spriedze starp krievu kopienām un titulētajiem iedzīvotājiem". Sociāli ekonomiskās situācijas pasliktināšanās var novest pie iekšējas destabilizācijas, paredz autori.
"Nav izslēgti starpnacionālu konfliktu uzliesmojumi starp titulētajiem iedzīvotājiem un krievu kopienām vai starp lietuviešiem un poļiem Viļņas apgabalā. Šie konflikti var novest pie trešo pušu, tostarp Polijas un Krievijas, un tur izvietoto NATO karavīru iesaistīšanās," teikts monogrāfijā.
Pētnieki apskata arī scenāriju, ka Baltijas valstis varētu tikt sadalītas. "Tāpat ir iespējama Baltijas sadalīšana nosacīti krievu teritorijās, kuras pievienos Krievijai, poļu teritorijās, kuras pievienos Polijai, un teritorijās, kuras paliks titulētajām tautām - lietuviešiem, latviešiem, latgaļiem un igauņiem," analizē autori.
Autori arī neizslēdz, ka "sabiedrības neapmierinātības pieauguma" rezultātā kādā noteiktā posmā var sākties arī mierīga politiskā transformācija, kuras rezultātā "vēlēšanās sāks uzvarēt partijas, kas iestājas par attiecību normalizēšanu ar Krieviju".
"Viņi būs gatavi atjaunot ekonomiskos sakarus ar Krieviju un tā dēļ pat atcelt krievu iedzīvotāju diskrimināciju savās valstīs," izmantojot propagandā bieži pielietoto vārdu "diskriminācija", paredz pētnieki. Viņi gan atzīst, ka šāda mierīgā transformācija maz ticama līdz 2025. gadam, sevišķi ņemot vērā NATO spēku klātbūtni.
Savukārt periodā no 2025. līdz 2050. gadam Baltijas valstis atradīšoties "sarežģītas izvēles priekšā" – "saglabāt orientāciju uz Eiropas Savienību (ES), tas ir, Vāciju, vai pārorientēties uz Krieviju".
Šajā periodā starp Krieviju un Vāciju sākšoties cīņa par ietekmi Baltijas valstīs. "Šajā periodā NATO pametīs Baltiju, bet tur var uzrasties Eiropas Savienības karavīri," teikts monogrāfijā.
Galu galā šīs Vācijas–Krievijas cīņas par ietekmi iznākumu lielā mērā noteikšot Polija. Ja Varšava palikšot uzticīga ES un pieņems "Vācijas jaunākā partnera lomu", tad Berlīnes izredzes saglabāt ietekmi Baltijas valstīs būšot lielākas. Savukārt, ja Varšava gribēs būt patstāvīgs spēka centrs, tas vājinās Berlīnes iespējas un Baltijas valstis var "pārorientēties uz Krieviju", ieskicē Krievijas pētnieki.
Maldināšanas akcija, kas atklāj Krievijas vēlmes
Lai arī MGIMO uzskatāms par respektablu Krievijas iestādi, to pašu nevar teikt par institūta pētījumu: "Pats pētījums izskatās nenopietni, vismaz Baltijas valstu sadaļa jau nu noteikti," komentē Kudors.
Austrumeiropas politikas eksperts vērš uzmanību tam, ka darbā Baltijas valstis tiek sauktas par Piebaltiju (Pribaltika). "Tas ir jau politisks vēstījums pats par sevi," viņš uzsver.
Krievijas Ārlietu ministrijā departamentu sadalījumā Latvija, Lietuva un Igaunija ir Otrā Eiropas departamenta pārziņā kopā ar Ziemeļvalstīm un Lielbritāniju, atzīmē pētnieks.
"Ielikt Baltijas valstis ziņojumā postpadomju grupā nozīmē mainīt uzsvarus un pētniecisko pieeju ar mērķi akcentēt noteiktu vēsturisku posmu un akcentēt saikni ar visu bijušās PSRS teritoriju," secina analītiķis.
Uz jautājumu, vai ziņojumā paustais patiešām uzskatāms par prognozēm vai drīzāk Maskavas propagandas un vēlmju izklāstu, pētnieks norāda, ka te saskatāms mērķis ietekmēt.
"Daudz kas no minētā nav piepildāms bez Krievijas aktīvas iejaukšanās. Ziņojums izskatās vairāk pēc Kremļa vēlmju atainošanas un propagandas ar mērķi ietekmēt cilvēku uztveri un notikumu gaitu," domā Kudors.
Vai ziņojumā minētā iespējamā Baltijas valstu sadalīšana nozīmē, ka Krievija kopš Krimas okupācijas un separātisma atbalstīšanas Donbasā nav izslēgusi iespēju ar spēku un provokācijām sanaidot iedzīvotājus un šķelt arī citas valstis?
"Teksta autori mums netieši atgādina, ka Krievija ir samierinājusies, ka šajā posmā tā nevar mainīt mūsu – uz Rietumiem vērsto – ārpolitisko orientāciju. Vienlaikus, ja rastos iespēja, Kremlis rīkotos līdzīgi kā Ukrainā un citās kaimiņvalstīs. Latvijas izlēmība un NATO vienotība ir atturošie faktori," atbild Kudors.
Viņš kā zīmīgu detaļu izceļ pētījumā atsevišķi minētos latviešus un latgaliešus: "Izglītotiem cilvēkiem ir skaidrs, ka latgalieši ir latvieši (tāpat kā kurzemnieki ir latvieši). Tas mērķtiecīgi ir ignorēts."
Par mērķtiecīgu maldināšanu politologs sauc pētījumā minēto sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas valstīs. "MGIMO zinātnieki taču zina Latvijas ekonomikas reālo – salīdzinoši labo – stāvokli, bet tomēr raksta par ekonomisko katastrofu," viņš akcentē.
Kā šis pētījums būtu jāuztver Latvijas iedzīvotājiem un politikas veidotājiem?
"Šis ziņojums jāuztver kā maldināšanas akcija, kas vienlaikus parāda Krievijas pētnieku un politiķu vēlmes attiecībā uz Baltijas valstu nākotni," rezumē Kudors.