Lielbritānijā par bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas indēšanu apsūdzētie Krievijas pilsoņi Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs, patiešām ir GRU aģenti un, iespējams, reiz jau aizturēti Nīderlandē, apgalvo pētnieciskā grupa "Bellingcat".
Londona abus vīriešus uzskata par Krievijas militārā izlūkošanas dienesta GU (bet plašāk pazīstams ar veco nosaukumu GRU) aģentiem. Pēc Skripaļa saindēšanas viņi ir atgriezušies Krievijā un, tāpat kā Kremlis, noliedz savu saistību ar uzbrukumu un speciālajiem dienestiem, apgalvojot, ka Lielbritānijā viesojušies tikai kā tūristi.
"Bellingcat" un "Insider" kopīgā izmeklēšanā jau iepriekš noskaidroja, ka Aleksandrs Petrovs ir neīsta identitāte pagaidām neidentificētai personai, kas saistīta ar Krievijas izlūkdienestiem. Par to liecina viņa pases datu analīze.
Medijs "Projekts" to pašu apstiprināja, iegūstot datus par Ruslana Boširova pasi. Ceļojumam uz Londonu Skripaļu indēšanas laikā Petrovs un Boširovs izmantojuši pases, kuru sērijas numurs atšķiras tikai arī trīs pēdējiem cipariem.
Pēc sava un citu mediju pētītā, kā arī sarunām ar avotiem, "Bellingcat" un "Insider" uzsver, ka personas Petrovs un Baširovs pavisam noteikti ir GRU aģenti.
"Bellingcat" ieguvis dokumentus, kas apstiprina jau citu mediju pētīto – uz žurnālistu rīcībā nonākušajām Petrova un Boširova pasu izziņām ar atzīmi "datus neizsniegt" un "p.s", ko pētnieki tulko kā "pilnīgi slepeni", noradītais telefona numurs patiešām pieder Krievijas Aizsardzības ministrijai. Turklāt numura kods norāda uz Maskavas rajonu, kur atrodas GRU štābs.
Turpinot pētīt Petrova un Boširova ceļošanai uz Londonu izmantoto pasu numurus, kuri atšķiras tikai ar pēdējo ciparu – 654341 294 un 654341 297, pētījumā norādīts vēl uz kādu niansi. Tāds pats numurs, tikai ar atšķirīgiem pēdējiem trīs cipariem – 654341 323 – izmantots cita izgaismota GRU pulkveža Eduarda Šimaškova piesega pasei uz Eduarda Širokova vārda.
Šimaškovs ir bijušais Krievijas militārais atašejs Varšavā. 2014. gadā no Polijas viņu izraidīja par spiegošanu (par diplomātijas un GRU saistību var lasīt šeit). Izmantojot savu piesega pasi uz Širokova vārda, 2016. gadā viņš ceļoja uz Serbiju. Melnkalnes izlūkdienesti uzskata, ka viņš ir GRU aģents, kurš vadīja neveiksmīgo valsts apvērsumu.
Tas atstāj maz šaubu, kas ārzemju pases ar šādiem numuriem tiek izsniegtas slepeno dienestu virsniekiem, norāda "Bellingcat".
"Bellingcat" un "Insider" arī ieguvuši vairāku valstu robežšķērsošanas datus par Petrova un Boširova pasēm kopš 2016. gada, kad attiecīgās ārzemju pases izsniegtas.
2016. gada 8. aprīlī Petrovs (pētīta tikai Petrova pase, tāpēc Boširova klātbūtne nav zināma) dodas uz Minsku, lai tālāk lidotu uz Amsterdamu. Nīderlandē viņš ieradies divas dienas pēc plaši apspriestā referenduma par Ukrainas-ES asociācijas līguma slēgšanu. Pēc desmit dienām viņš atgriezās Maskavā.
11. jūlija Petrovs ar autobusu iebrauca Kazahstānā, uz robežas dokumentos kā savu tālāko mērķi norādot Pekinu. Pētniekiem nav izdevies izsekot viņa gaitām nākamajās 15 dienas, līdz viņš atgriežas Maskavā ar reisu no Telavivas.
Pēc diviem mēnešiem Petrovs lido uz Amsterdamu un tālāk uz Londonu. Eiropā viņš pavada nedaudz mazāk par nedēļu.
Pēc diviem mēnešiem viņš atkal lido uz Amsterdamu. Pēc 12 dienām Eiropā viņš ar reisu no Parīzes atgriežas Maskavā.
2017. gada 28. februārī viņš dodas uz Lielbritāniju un Maskavā atgriežas pēc četrām dienām.
No 2017. gada septembra līdz 2018. gada februārim Petrovs piecas reizes dodas uz Franciju un Šveici, parasti ielidojot Parīzē, bet atgriežoties no Ženēvas. Pēdējais ceļojums uz Eiropu notiek 2. martā ar iepriekšējā dienā pirktām biļetēm. 2018. gada 4. martā tika saindēts Skripaļs.
Avots kādas Rietumeiropas valsts tiesībsargājošā iestādē "Bellingcat" informēja, ka vēl pirms Solsberi notikušās indēšanas Petrovs un Boširovs tikuši arestēti Nīderlandē. Aizturēšanas laiku un kontekstu avots nesniedza.
Eiropas mediji iepriekš ziņoja par divu vārdā neminētu Krievijas spiegu arestu un izraidīšanu no Nīderlandes. Noplūdusi policijas informācija liecina par šo arestu saistību ar mēģinājumu ievest spiegošanas aprīkojumu Šveicē, lai iefiltrētos laboratorijā Špīcā.
Šajā laboratorijā tika izmeklēti ķīmiskie uzbrukumi Sīrijā un vēlāk arī noteikts, kāda viela izmantota uzbrukumā Skripaļiem.
Mediji ziņoja, ka tas noticis 2018. gada pavasarī, atzīstot, ka precīzs laiks nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
