"Esmu iemūžinājis vulkānu izvirdumus, viesuļvētru un tornado postījumus, kā arī karu, bet nekad neesmu juties tik niecīgs," savas izjūtas ledus, klinšu un ūdens plašumos apraksta Džeksons. Pavisam negaidīti, apciemojot netālu no Angmagsalikas pilsētas Grenlandes dienvidaustrumos strādājošo okeanogrāfu Deividu Holandu, fotogrāfs savām acīm pieredzēja arī Helheimas ledāja (kartē augstāk) lūšanu un dalīšanos. Ikdienā lielās pārmaiņas ir acīm daudz nemanāmākas – nokrišņu samazināšanās, temperatūras izmaiņas grāda robežās un lēna, lēna ledus kušana.
Savukārt kopā ar Islandē bāzēto NASA pētnieku komandu viņš pieredzēja, kā projekta "Okeāni kausē Grenlandi" ("Oceans Melting Greenland") ietvaros zinātnieki veic pētnieciskus pārlidojumus Grenlandei, izvieto mēraparātus gan uz ledājiem, gan fjordos, tos burtiski metot ūdenī no lidmašīnas.
Tieši šī komanda un viņu mēraparāti ir atbildīgi par lielu daļu datu, kuri apliecina pārmaiņas okeānu temperatūrā, valdošajos vējos, ledus kušanā un straumju virzienos. Gan ziemā, gan vasarā pārvietošanās Grenlandē iespējama vienīgi ar helikopteru, laivu vai suņu vilktiem pajūgiem, kas ievērojami apgrūtina darbu, piemēram, lielizmēra radaru izvietošanu uz klintīm tālu no apdzīvotām vietām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
