Svarīgākie septembra notikumi EP, kas ietekmēs ikviena ikdienu  (22)

Pirmkārt, par ikgadēju žurnālistu burzmu Francijas pilsētiņā parūpējās Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēžu zālē eiropiešu ievēlētajiem deputātiem atskaitījās par stāvokli ES. Šogad viņš īpašu uzmanību veltīja Eiropas vienotības nepieciešamībai gan attieksmē pret galējiem radikāļiem un populistiem, gan ārpolitikā, atgādinot jau iepriekš izskanējušu ideju, ka ES ārēji jāpārstāv vienai amatpersonai.

Otrkārt, šomēnes spriedzi uzturēja vel kāda vizīte. Ungārijas premjers Viktors Orbāns Strasbūrā uzstājās īsi pirms EP rosināja viņa vadītajai valstij balsstiesību iesaldēšanu par likuma varas un dažādu brīvību ierobežošanu. Ar pavisam citādu vēstījumu uzstājās Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, atzīmējot šovasar sagaidīto ES aizdevumu programmas noslēgumu, valsts atgriešanos pie izaugsmes, un izceļot nepieciešamību pēc Eiropas vienotības.

Piedāvājam ieskatīties vēl citos būtiskos jautājumos, kuri no uzmetumiem ES institūciju kabinetos pārtapuši konkrētos plānos un vēstījumos:

Kamēr Latvijā līdz parlamenta vēlēšanām palikusi tikai pusotra nedēļa, Eiropas Parlamentā (EP) sākušies sagatavošanās darbi pēc astoņiem mēnešiem gaidāmajām Eiropas vēlēšanām.

Jau pagājušajā pavasarī Eirobarometra aptauju rezultāti uzrādīja visai interesantu fenomenu – lai gan Eiropā nostiprinās galēji labēji, galēji kreisi un populistiski spēki, kuru mērķis nereti ir Eiropas Savienības vienotības graušana un autoritātes apšaubīšana, eiropieši kopumā Eiropas Savienību atbalsta vairāk nekā jebkad iepriekš.

Šomēnes publiskotie Eirobarometra dati jau palīdz labāk izprast, kādu iemeslu dēļ eiropieši vēlas saglabāt vienotību, un attiecīgi norāda Eiropas Savienības institūcijām virzienus, kuros strādāt aktīvāk. Aptaujas dalībniekiem jautāts, vai 15 dotajās jomās - no ekonomikas politikas un migrācijas līdz dzimumu līdztiesībai, ir nepieciešama lielāka vai mazāka ES iesaiste problēmu risināšanā. Vairākums respondentu pārliecinoši atbildēja, ka sagaida no ES lielāku iesaistīšanos vairākās jomās.

Eiropas dalībvalstu pilsoņi kopumā uzskata, ka ES aktīvāk jāiesaistās cīņā ar terorismu (57%), bezdarba apkarošanā (59%), migrācijas jautājumu risināšanā (58%), kā arī vides aizsardzībā.
Vienlaikus kopumā apmierinātība ar ES darbību pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi.

Latvijā iedzīvotāji no ES aktīvāku rīcību sagaida veselības un sociālās drošības jautājumu risināšanā (76%), cīņā pret krāpšanos nodokļu jomā (75%), bezdarba apkarošanā (72%), cīņā ar terorismu (70%), apkārtējās vides aizsardzībā (59%), energoapgādes un energodrošības jomā (53%), kā arī dzimumu līdztiesības jautājumā (37%). Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka ES rīcība ir nepietiekama, respondentu īpatsvars, kuri atbalsta šādu viedokli, ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aptaujām.

Pilni Eirobarometra aptaujas rezultāti apskatāmi šeit.

EP ar vairākuma atbalstu lēma ieņemt stingru pozīciju sarunās ar dalībvalstīm par autortiesību noteikumiem, nosakot papildu aizsardzību nelieliem uzņēmumiem un vārda brīvībai.

Lielākās gaidāmās pārmaiņas, par kurām eiroparlamentārieši vienojās:

Kopumā jaunie noteikumi stiprināšot autoru un izpildītāju pozīcijas, ļaujot viņiem pieprasīt papildu atlīdzību gadījumos, kad sākotnēji noteiktā atlīdzība izrādījusies "neproporcionāli" zema salīdzinājumā ar gūtajiem ienākumiem. Šie nosacījumi attiektos arī uz "netiešiem ienākumiem".

Maķedonijas premjers Zorans Zajevs septembrī viesojās Eiropas Parlamentā, lai atgādinātu, ka Maķedonija (un arī citas Rietumbalkānu valstis) gaida savu iespēju tikt uzņemtām Eiropas Savienībā.

Zajevam arī bija ko atrādīt – panāktu vienprātību starp pozīciju un opozīciju par valsts nosaukuma maiņu, kā arī stabilu atbalstu nākamajiem soļiem, lai valsts virzītos uz uzņemšanu gan Eiropas Savienībā, gan NATO. "Kā premjers apsolu, ka darām visu, ko varam, lai sasniegtu Eiropas Savienības standartus. Mēs zinām rekomendācijas, un to izpilde ir mūsu prioritāte. Mēs arī zinām, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams, bet jūsu siltā uzņemšana dod mums spēcīgu motivāciju turpināt mūsu reformu plānu," viņš paziņoja no tribīnes Strasbūrā.

Maķedonijas premjerministrs uzsvēra, ka cīņa par eiropeisku nākotni bijusi galvenais iemesls, lai panāktu vēsturisko vienošanos ar Grieķiju un Bulgāriju. "Mēs esam Eiropas veiksmes stāsts – autentisks strādājošas multietnisks demokrātijas modelis. Sava veida mazā Eiropa – ikdienā izdzīvojot Eiropas moto "vienoti atšķirīgajā"," skaidroja Zajevs.

Jau ziņots, ka pēc desmitgadēm ilgušām domstarpībām ar Grieķiju, kas neatzina Maķedonijas nosaukumu, uzskatot, ka tas ir kaimiņvalsts mēģinājums piesavināties arī plašo Maķedonijas reģionu Grieķijas ziemeļos, šovasar beidzot panākta vienošanās, un Maķedonija jau drīz varētu tikt pārdēvēta par Ziemeļmaķedoniju.

Jauno nosaukumu jau ratificējis parlaments, bet 30. septembrī par tā pieņemšanu tauta lems referendumā.

Ar EP lēmumu tika galēji apstiprināts plāns, tiesiskais regulējums un finansējums, lai atbalstītu Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera pirms diviem gadiem izteikto iniciatīvu dibināt Solidaritātes korpusu, kas Eiropas jauniešiem līdz 30 gadu vecumam ļautu brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā ES.

No 2018. līdz 2020. gadam programmai atvēlēti 375,6 miljoni eiro. 90% līdzekļu paredzēti brīvprātīgā darba atbalstam, bet 10% profesionālajam programmas atzaram. EK piedāvājusi nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam programmas īstenošanai piešķirt 1,26 miljardus eiro.

Tā kā iniciatīva izziņota 2016. gadā, dalībai tajā reģistrējušies jau vairāk nekā 70 000 cilvēku, un gandrīz 7000 piedalījušies programmas aktivitātēs. Lai iesaistītos programmas aktivitātēs, interesentiem jāreģistrējas un jāizvēlas iepriekš apstiprinātu organizāciju projekti. Kā organizācijas, tā interesenti var reģistrēties īpaši izveidotā portālā.

Dalība brīvprātīgā darba projektos nedrīkstēs ilgt vairāk nekā 12 mēnešus, bet apmaksāta darba līgumi būs jāslēdz vismaz uz trīs mēnešiem. Visām iesaistītajām organizācijām būs nepieciešama "kvalitātes zīme", kas apliecinās, ka tās spēj piedāvāt augstvērtīgas brīvprātīgā darba iespējas.

EP Budžeta komiteja šomēnes lēma sodīt Turciju par absolūtu Eiropas brīdinājumu ignorēšanu likuma varas, demokrātijas, cilvēktiesību un preses brīvības jomās, nepiešķirot iepriekš tai paredzētus uzņemšanas līdzekļus 70 miljonu eiro apmērā.

Konkrētās naudas summas nepiešķiršana vērtējama kā salīdzinoši neliela, bet simboliska norāde Turcijai, ka Eiropas Savienība necietīs tās prasību ignorēšanu, vienlaikus turpinot saņemt finansējumu reformām, kuras netiek īstenotas. Konkrētā summa pērn novembrī, vienojoties Eiropas Parlamentam un ES padomei, tika atlikta izsniegšanai Turcijai pie noteikumiem, ka tā paveic "izmērāmus, pietiekamus uzlabojumus likuma varas, demokrātijas, cilvēktiesību un preses brīvību jomās".

Šajā laikā noticis tieši pretējais. Eiropas Komisija pavasarī ziņojumā konstatēja, ka "Turcija ir būtiski attālinājusies no Eiropas Savienības, īpaši likuma varas un fundamentālās tiesībās, kā arī vājinot politiskās sistēmas kontroles mehānismus".

Līdz ar to EK iesaka iepriekš Turcijai nozīmētos līdzekļus izmantot migrācijas problēmu risināšanai, kā arī humānajai palīdzībai sīriešiem. EP komitejas lēmums stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas EP plenārsesijā nākamnedēļ, 3. oktobrī.

Ņemot vērā līdzšinējās problēmas pārrobežu sadarbībā, kuras rada dalībvalstu likumdošanas atšķirības un izmanto noziedznieki un teroristi, situācijas uzlabošanai pieņemtas vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu.

Piemēram, turpmāk bargākais sods par naudas atmazgāšanu visās ES dalībvalstīs būs vismaz četru gadu ieslodzījums. Tāpat naudas atmazgātājiem turpmāk būs liegts kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu un saņemt finansējumu no valsts un pašvaldības.

"Jaunie noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu par naudas atmazgāšanu trāpa noziedzniekiem vissāpīgākajā vietā – viņu naudā. Noteikumi liegs noziedzniekiem finansēt savas aktivitātes – likumīgas un nelikumīgas – ar nelegāli iegūtiem līdzekļiem," skaidro EP ziņotājs par regulu Ignacio Korao.

Jaunie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei. Pēc naudas atmazgāšanas direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm būs 24 mēneši laika, lai piemērotu jaunos noteikumus. Noteikumi par skaidras naudas apriti būs jāpiemēro 30 mēnešu laika pēc regulas stāšanās spēkā.