Augsta līmeņa drošības un aizsardzības forumu "Rīgas konference" kopš 2006. gada organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.
Konference šogad pulcēs gandrīz 800 dalībniekus no visas pasaules. "Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta Rietumu vērtībām, raugoties no dažādiem aspektiem, kā arī tam, vai mēs, kā demokrātiskas valstis, esam gatavi aizsargāt to, kam patiesi ticam. Tā kā 13. Saeimas vēlēšanas notiek jau pēc nedēļas, ir svarīgi, ka mēs, kā nācija, esam spējīgi apzināties to, kā mūsu pretinieki cenšas izmantot mūsu brīvību," norāda LATO pārstāvji.
Pilna konferences programma un dalībnieku saraksts ir pieejami konferences interneta vietnē.
Vēstures mācības labākai nākotnei
Diskusija "1918 - 2018: Ar stratēģiskām mācībām piepildītais gadsimts"
Laiks: piektdien, 28. septembrī no pulksten 14.20 līdz 15.45
Diskusiju vada:
- Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa.
Diskusijas dalībnieki:
- Oksfordas Universitātes Eiropas studiju profesors Timotijs Gārtons Ešs, Lielbritānija; (attālināti)
- Bijusī Latvijas prezidente un Madrides kluba vadītāja Vaira Vīķe Freiberga;
- Bijušais Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs.
Par diskusiju:
Diskusija tiks veidota par aizvadītā gadsimta pieredzi, ņemot vērā, ka dažādu politisku procesu rezultātā daļa Pirmā pasaules kara rezultātā izveidoto mazo Eiropas valstu pēc Otrā pasaules kara no kartēm uz ilgiem gadiem atkal pazuda. Dalībnieki aicināti diskutēt par šīs pieredzes mācībām un mūsdienu mazo valstu drošības garantiem.
Kāpēc diskusijai ieteicams pievērst uzmanību:
Starptautiskajās attiecībās tagad fokusā ir globālās politikas maiņa no vienpolāras uz daudzpolāru globālu pārvaldību. Tāpat izskan aicinājumi daudzslāņainas starpvalstu sadarbības vietā atkal veidot tiešas divpusējas attiecības, kādās ieguvēji ierasti ir lielākās un ietekmīgākās valstis. Vienlaikus Eiropas Savienībā dažādās dalībvalstīs nostiprinās populistiski spēki, kuru darbības un izteikumi šķeļ ES vienotību dažādos jautājumos.
Eiropas pulsa mērījumi
Diskusija "Vidēja termiņa ekonomiskās prognozes Eiropas Savienībai"
Laiks: piektdien, 28. septembrī no pulksten 18.15 līdz 19.45
Diskusiju vada:
- Bijusī CNN žurnāliste, Pasaules lietu padomes un Ārlietu padomes locekle Džila Dohertija.
Diskusijas dalībnieki:
- Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis;
- Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola;
- Politiski stratēģiskās komunikācijas NVO "Banner sabiedriskās attiecības" vecākais viceprezidents Kristians Vitons;
- Tirgus ekonomikas fonda direktors profesors Mišels Eilforts.
Par diskusiju:
Starp 2013. un 2017. gadu ES ekonomikai no krīzes palīdzēja atkopties vietējais patēriņš. Turpmāk attīstība tiek prognozēta lēnāka, un ekonomisti mudina būt piesardzīgiem, plānojot tēriņus. Tikmēr populisma un protekcionisma politikas aicina šos ieteikumus ignorēt. Iespējamus zaudējumus gan teorētiski varētu kompensēt protekcionismu piekopjošās ASV, jo to līdzšinējie tirdzniecības partneri varētu vēlēties uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību.
Kāpēc diskusijai ieteicams pievērst uzmanību:
Diskusija notiek laikā, kad no ekonomiskās krīzes izkūlusies un pie izaugsmes atgriezusies pat Grieķija, kura šogad noslēdza pēdējo no trim aizdevuma programmām. Tajā pašā laikā popularitāti dažādās ES dalībvalstīs gūst populistiskas partijas, kuru solījumi prasīs palielināt valstu tēriņus. Piemēram, Itālijas gadījumā koalīciju veidojošās partijas solījušas nodrošināt minimālos garantētos ienākumus. Turklāt populistiski spēki varētu apgrūtināt Eiropai veidot vienotu nostāju iespējama tirdzniecības kara saspīlējuma gadījumā.
Papildus iesakām vērot tiešraidē sestdien, 29. septembrī no pulksten. 16.30 līdz pulksten 17 notiekošo diskusiju "Vai ES spēj turēt līdzi pasaules ritmam?"
Ko domā krievi
Diskusija "Pasaule no krievu skatupunkta"
Laiks: sestdien, 29. septembrī no pulksten 10 līdz 11.30
Diskusiju vada:
- Žurnālists Artēmijs Troickis.
Diskusijas dalībnieki:
- Krievijas opozīcijas aktīvists Vladimirs Kara-Murza juniors;
- Krievijas opozicionārs, "Open Russia" izveidotājs Mihails Hodorkovskis;
- "TV Rain" komentētājs Mihails Fišmans;
- Maskavas Kārnegi centra eksperts, politologs Andrejs Koļesņikovs.
Par diskusiju:
Vairums Krievijas krievu par visu laiku ievērojamāko personu uzskata tirānu Josifu Staļinu, kuram simpātiju ziņā seko tagadējais autoritārais līderis Vladimirs Putins, noskaidrots Krievijas lielākā neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Levadas centrs" pētījumā. Diskusijas dalībnieki runās par to, vai tam patiesi tic vairākums, un kādai ideoloģijai un vērtībām vispār tic krievi, kā atšķiras viedoklis starp lielo vairumu un eliti, un kāpēc pārējai pasaulei to ir svarīgi zināt.
Kāpēc diskusijai ieteicams pievērst uzmanību:
Pirmkārt, "Rīgas konferences 2018" organizatoriem izdevies sapulcināt patiesi ietekmīgus Kremļa opozicionārus, kritiķus un Krievijas politiskās dzīves analītiķus. Otrkārt, Vladimira Putina ievēlēšana uz kārtējo prezidenta pilnvaru termiņu acīmredzami tikai nostiprina viņa neaizskaramības statusu, kuru vairs nespēja nopietni sašūpot pat valstī nīstā pensijas vecuma paaugstināšana. Līdz ar to varētu būt intriģējoši dzirdēt, kādas cerības lolo opozīcija un kā uz nākotni tagad skatās žurnālists un respektēts analītiķis.
Drošības instruments 'Rail Baltica'
Diskusija ""Rail Baltica" – ko tas piedāvā reģiona drošībai"
Laiks: sestdien, 29. septembrī no pulksten 11.30 līdz 12
Diskusijas dalībnieki:
- LATO valdes loceklis, Latvijas Radio pārdošanas daļas vadītājs Sandis Šrāders
- "Rail Baltic Estonia OÜ" projekta koordinators Igaunijā un Somijā Aivars Jaeski
Par diskusiju:
"Rail Baltica" ir visu laiku sarežģītākais un dārgākais transporta projekts, kuru visas trīs Baltijas valstis ir apņēmušās īstenot kopā. Lai gan par dzelzceļa galvenajiem ieguvumiem parasti tiek minēta lētāka un ātrāka preču un pasažieru kustība, diskusijas dalībnieki pievērsīsies projekta pienesumam Baltijas drošībai.
Kāpēc diskusijai ieteicams pievērst uzmanību:
Šī saruna notiks tikai divas dienas pēc tam, kad līdzšinējā Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" kopuzņēmuma padome no līdzšinējās izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas saņēma atlūguma vēstuli. Rubesa par atkāpšanās iemesliem dēvē krasi atšķirīgu un nesavienojamu redzējumu par turpmāko "Rail Baltica" projekta vadības un ieviešanas modeli". Šis pavērsiens rada jautājumus ne tikai par projekta realizāciju iecerētajā laikā, bet arī potenciālu ietekmi uz Baltijas drošību.