Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka mazām valstīm ne vienmēr ir iespēja ietekmēt globāla mēroga norises, tādēļ ir svarīgi, ka tās spēj pielāgoties izmaiņām starptautiskajā sistēmā. Eksprezidente uzsvēra, ka svarīgs aspekts valsts drošības veicināšanā ir spēja identificēt potenciālos draudus.
Runājot par starptautiskajām institūcijām, eksprezidente izteicās, ka vēlas tajās redzēt lielāku sadarbību un solidaritāti dalībvalstu starpā. Pēc viņas domām, svarīgi ir, lai starptautisko institūciju dalībvalstis domā par kopējo, nevis tikai individuālo labumu.
NATO kiberaizsardzības centra Tallinā direktors Svens Sakovs izteicās, ka ideālisti nevis reālisti bija tie, kas cīņās pret boļševikiem 1918.-1920. gadā aizstāvēja savu valstu neatkarību. Taču jau 1940. gadā reālisti, kuri atradās Baltijas valstu vadības spicē, bija tie, kas zaudēja iegūto brīvību.
Kā vēl vienu vēsturisku mācību, kas iegūta aizvadītajā simtgadē, Sakovs minēja nepieciešamību būt pacietīgiem. Šajā sakarā viņš pieminēja faktu, ka ASV Baltijas valstis tā arī nekad neatzina kā daļu no PSRS, tomēr bija jāpaiet 50 gadiem pirms visas trīs valstis atkal kļuva neatkarīgas.
Sakovs norādīja, ka ir svarīgi apzināties vēstures pieredzi un izdarīt no tās pareizos secinājumus. Viņš izteicās, ka mazām valstīm ir nepieciešams alianses atbalsts, lai tās spētu izdzīvot. Tāpat Sakovs norādīja, ka mēģinājumi izpatikt agresoram nav pareizā pieeja. Līdzīgu viedokli pauda arī Vaira Vīķe-Freiberga.
Augsta līmeņa drošības un aizsardzības forumu "Rīgas konference" kopš 2006. gada organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju. Konference šogad pulcēs gandrīz 800 dalībniekus no visas pasaules.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
