Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo.
Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs preses konferencē izvairījās pieminēt zemo vēlētāju aktivitāti, bet pauda cerību, ka vairums no tiem, kas nobalsoja, būs atbalstījuši nosaukumu maiņu un Maķedonijas tuvināšanos Rietumiem.
„To griba, kas nobalsoja, ir jāpārvērš politiskā rīcībā parlamentā,” paziņoja Zaevs.
Premjerministrs sacīja, ka izsludinās pirmstermiņa vēlēšanas, ja oponenti parlamentā nobloķēs konstitūcijas grozījumus, kas nepieciešami valsts nosaukuma maiņai.
Zaeva valdība ir norādījusi, ka referendumam ir konsultatīvas raksturs. Tas nozīmē, ka valdība var pieņemt referenduma iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz vēlētāju aktivitātes līmeni.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kas arī nes Maķedonijas vārdu.
Taču pat pieņemot, ka referendumā vairums vēlētāju teikuši "jā", viss vēl nebūs beidzies. Valsts nosaukuma maiņa vēl būs jāapstiprina parlamentā, kur attiecīgu konstitūcijas grozījumu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums.
Tad jautājums tiks nodots Grieķijas parlamenta, kur premjerministra Alekša Cipra pozīcijas šajā jautājumā šķiet vēl nedrošākas, jo viņa vadītās galēji kreisās partijas SYRIZA koalīcijas partneri piedraudējuši aiziet no valdības, ja vienošanās ar Maķedoniju tiks akceptēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
