Referendumā par Maķedonijas nosaukuma maiņu piedalījušies vien 36% balsstiesīgo. Lai referendumu atzītu par notikušu, bija nepieciešama vismaz 50% balsstiesīgo dalība, raksta BBC.
Referendumā vēlētājiem bija jālemj par to, vai akceptēt Ziemeļmaķedoniju, kā jauno bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas nosaukumu. No tiem vēlētājiem, kas piedalījās referendumā, 90% atbalstīja nosaukuma maiņu, vēsta BBC.
Ja nosaukuma maiņa tiktu atbalstīta, Maķedonijai būtu iespējams atrisināt gadiem ilgās nesaskaņas ar Grieķiju. Arī Grieķijā ir reģions, kuru sauc par Maķedoniju, un tās politiķi gadiem iestājušies pret kaimiņvalsts dēvēsanu šādā vārdā, baidoties, ka tā pretendēs uz grieķu zemēm. Atēnas solīja nebloķēt Maķedonijas centienus kļūt par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti, ja tā mainīs savu nosaukumu.
Par spīti nepietiekamajai dalībai referendumā, Maķedonijas premjers Zorans Zaevs pēc referenduma aicināja valsts parlamentu "atbalstīt vairākuma gribu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
