Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekam Artūram Aškinam, franču pētniekam Žerāram Murū un kanādiešu zinātniecei Donnai Striklendai par viņu ieguldījumu lāzerfizikā, otrdien paziņojusi Zviedrijas Zinātņu akadēmija.
Akadēmija norādījusi, ka apbalvoto darbs ļāvis attīstīt precīzos instrumentus, kuri tiek izmantoti gan rūpniecībā, gan medicīnā.
Aškina nopelns ir tādu "optisko pincešu" radīšana, ar kurām iespējams satvert tādus sīkus objektus kā vīrusus, nenodarot tiem bojājumus.
Viņš saņems pusi no šī gada 9 miljonus Zviedrijas kronu (870 000 eiro) lielās prēmijas.
Savukārt Striklenda un Murū, kas savā starpā dalīs otru prēmijas pusi, palīdzējuši izstrādāt ultraīsu un augstas intensitātes lāzera impulsu tehnoloģiju, kas tiek plaši izmantota rūpniecībā un medicīnā.
Vienlaikus Striklenda kļuvusi par trešo sievieti, kas kopš 1901.gada saņēmusi Nobela prēmiju fizikā.
96 gadus vecais Aškins ir vecākais Nobela prēmijas fizikā ieguvējs.
Aškins dzimis Bruklinā, Ņujorkā, 1922.gada 2.septembrī.
Līdz šim vecākais laureāts bija Reimonds Deiviss juniors, kurš bija 88 gadus vecs, kad 2002.gadā kopā ar Masatosi Kosibu ieguva šo godalgu par "novatorisku ieguldījumu astrofizikā, konkrēti kosmisko neitronu atklāšanas jomā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
