Populisti neuzvar nepatiesu ziņu dēļ, apgalvo globāla faktu pārbaudītāju tīkla vadītājs  (43)

Floridā, ASV, dzīvojošais Alekss Mancarls (Alexios Mantzarlis) vada Starptautisko faktu pārbaudītāju tīklu, kurā ietilpst organizācijas no visas pasaules. Viņš asi iestājas pret nepatiesu ziņu izplatību, kā arī strādā kopā ar dažādu globālu organizāciju, piemēram, "Facebook" un "Google" pārstāvjiem, lai samazinātu nepatiesību dominanci tīmeklī.

Eiropas Parlamentā Briselē notiekošās Eiropas faktu pārbaudītāju konferences ietvaros aicināju Mancarlu intervijā "Delfi" pastāstīt vairāk viņa vadītā globālā tīkla darbu un skaidrot tajā esošo organizāciju ietekmi uz ikdienas politiskajiem procesiem.

Ko vispār nozīmē būt profesionālam faktu pārbaudītājam. Tas jau pašā pamatā ir viens no žurnālistu uzdevumiem, kāpēc tas vēl tiek darīts atsevišķi?

Žurnālistiem ir jābūt faktu pārbaudītājiem, tas nav nekas pretrunīgs. Tomēr daudzviet pasaulē mediji nenodarbojas ar faktu pārbaudi. Tie to nedara, lai netraucētu savus politisko draugus, tie to nedara, lai nepazaudētu finansējumu vai neietekmētus kādus citus sev netīkamus politiskos vai ekonomiskos procesus.

Daudzviet mediji bija atteikušies no savas atbildības par ziņoto, un tā dēļ ir saņēmuši smagus sitienus. Sabiedrība ne tikai kļuva nikna par to, ka politiķi melo, bet arī par to, ka medijiem nevar uzticēties. Rezultātā daudzi mediji ir atgriezušies pie aktīvas faktu pārbaudes, jo tas ir veids kā atgūt sabiedrības uzticību.

Nav jau arī vairs tā, ka 21. gadsimtā cilvēki nav redzējuši patiesus faktus, ja tos nav publicējuši lielie mediji. Ir internets, un simti un miljoni redz informāciju no alternatīviem avotiem. Vienlaikus, ja par virālu fenomenu kļūst kaut kas nepatiess, tā ignorēšana arī ir mediju morālā atbildība. To arī nozīmē mediju kā ceturtās varas jeb informācijas durvju sarga loma, kura gan pēdējās dažās desmitgadēs ir ievērojami mainījusies.

Jūsu darbs diendienā ir saistīts ar politiķu, galvenokārt populistu, paustās informācijas pārbaudi un atspēkošanu, ja tā nesakrīt ar patiesību. Vienlaikus jūs apgalvojat, ka "Brexit" referenduma iznākumu un Donalda Trampa ievēlēšana nav kampaņās paustās nepatiesās informācijas rezultāts. Kā tad?

Šo apgalvojumu skaidroju ar liberāļu satraukumu par fenomenu, kuru viņi nespēj izskaidrot un saprast, kā rezultātā to visu dēvē par "nepatiesām ziņām". Viņi pēkšņi nespēj un nevar iespaidot domāšanu, kā viņi to varēja līdz šim. Pie Trampa un "Brexit" noveda ļoti dažādas lietas. Par Trampa ievēlēšanu publicēts visai daudz pētījumu, un to vidējais secinājums ir, ka viņš spēja aktivizēt specifisku baltādaino vēlētāju daudzumu.

Viņš uzvarēja ar mazu pārsvaru atsevišķos štatos, kur, ļoti iespējams, lomu spēlēja nepareiza informācija [Trampa kampaņā], bet tik pat iespējams, ka to ietekmēja FIB paziņojums divas nedēļas pirms vēlēšanām, ka Klintones darbības joprojām tiek izmeklētas. Jā, Tramps bija nepopulārākais prezidenta amata kandidāts ASV jaunāko laiku vēsturē, bet zināt, kurš ir otrs nepopulārākais – Hilarija Klintone.

Līdz ar to pieeja, ka Trampa uzvaru varam skaidrot tikai ar vienu fenomenu, turklāt tādu, ko esam pētījuši salīdzinoši maz, nav pareizi. Pirmie pētījumi par nepatieso ziņu izplatību un cilvēku reakciju uz tām tikai tagad tiek publicēti. Industriālā apmērā tās parādījās tikai 2015. un 2016. gadā kā specifiska taktika, kuru izmantoja "Facebook" vidē.

Es noteikti nevēlos teikt, ka nepatiesas ziņas nav svarīgas un tām nav ietekmes. Tās ir pat ļoti svarīgas gan tāpēc, ka tās pārliecina cilvēkus par lietām, kas nav patiesas, gan tāpēc, ka tās rada cilvēkiem sajūtu, ka taisnība vispār vairs nav atrodama, un rada apjukumu. Tomēr teikt, ka "Brexit" un Tramps bija nepatiesu ziņu rezultāts, nav pareizi.

Abos šajos balsojumos starpība starp uzvarētājiem un zaudētājiem gan bija salīdzinoši neliela, un ikviens šāds elements varēja to nosvārstīt...

Manuprāt, "Brexit" balsojumā šīs starpība tomēr bija diezgan liela. Tie bija simti tūkstošu referenduma dalībnieku, kas ir ļoti daudz. Tikmēr jāpiekrīt, ka vairākos ASV štatos, piemēram, Viskonsīnā un vairākos Amerikas vidējos rietumu apgabalos mēs varam pamanīt, ka Tramps uzvarēja ar, piemēram, 80 000 balsu pārsvaru. Šajos reģionos, jā, balsis varēja nosvārstīt arī nepatiesas ziņas.

Tomēr, uzskatu, ka pilnībā vainot nepatiesas ziņas un uzskatīt, ka bez tām cilvēki būtu balsojuši citādi, parāda neizpratni par to, kā cilvēki balso. Cilvēki balso pēc emocijām.

Kad Baraks Obama 2008. gadā uzvarēja, vai kāds tās dēvēja par nepatiesu ziņu vēlēšanām, jo cilvēki balsoja par viņa solītajām "cerībām un pārmaiņām". Viņi bija emocionāli uzlādēti, aizrauti un sajūsmā par to. Fakts, ka Tramps pilnīgi noteikti līdzīgā veidā mobilizēja cilvēkos nepatīkamas emocijas nemaina to pašā pamatā.

Tādā gadījumā ko tad līdz faktu pārbaude, ja visu nosaka emocijas?

Faktu skaidrošana to nemainīs. To arī pierādījuši pētījumi. Nedomāju, ka jums izdosies atrast kādu faktu pārbaudītāju, kurš teiks, ka vēlas izmainīt vēlēšanu rezultātu. Tāpēc ikreiz esmu apstulbis, kad cilvēki atkal saka, ka tuvojas kārtējas vēlēšanas, kurās rezultāts pagaidām ir neskaidrs, un jāskatās, ko politiķu teiktā faktu pārbaude var dot. Neko! To faktu pārbaudītāji nevar izdarīt. Tam ir kampaņu veidotāji, dažādu interešu aizstāvji, skolotāji.

Es vēlos, lai vēlētas amatpersonas nebūtu cilvēki, kas mums ir melojuši. Tas ir mans uzskats, ko ņemu vērā, vēlēšanās atdodot savu balsi, bet es saprotu, ka daudzi to nedara. No faktu pārbaudītāju puses, mums ir svarīgi, ka patiesa informācija ir pieejama, un pētījums pēc pētījuma parāda, ka, neņemot vērā patiku pret kādu partiju, kopumā cilvēki tomēr izvēlas pieņemt pārbaudītus faktus. Ne visi 100%, bet kopumā cilvēki pieņem patiesības izskaidrošanu, jo neviens nevēlas būt muļķis.

Pērn vienu pētījumu veica Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, liekot cilvēkiem no viens līdz desmit novērtēt greizus Trampa izteikumus. Visaugstāk tos vērtēja Trampa atbalstītāji republikāņu vidū, tad pārējie republikāņi un viszemāk – demokrāti. Pēc tam, kad pētījuma dalībniekiem ar faktiem tika izskaidrots, ka tie ir nepareizi, pilnīgi visi Trampa apgalvojumus vērtēja stipri zemāk. Ne ar nulli, jo Trampa vēlētāji daļai no tiem joprojām nedaudz ticēja, bet tomēr zemāk.

Līdz ar to teikt, ka populistu atbalstītāji ir stulbi, ļauni vai vienkārši neko neizprot, parāda teicēju neizpratni par to, kā vēlēšanas darbojas.

Zinām, ka soctīklos, piemēram, "Facebook" zaļo ideju aizstāvji redzēs vairāk zaļo mediju un organizāciju ierakstus, bet sociālisti saņems galvenokārt kreisi orientētus ierakstus. Vai nav tā, ka šie pārbaudītie fakti tāpat sasniedz tikai tā dēvēto "burbuli" – tos, kuri patiesību tāpat zina?

Pirmkārt, jā, mums ir vairāk jāsadarbojas ar soctīklu pārvaldītājiem, lai pilnveidotu to, kā tiek atlasīta un parādīta informācija. Tāpat jāstrādā, lai pilnveidotu ziņu atlasi ne tikai pēc emocijām, ko tās var radīt, bet arī pēc ziņās pausto faktu patiesuma. Šobrīd sadarbība starp faktu pārbaudītājiem un "Facebook" ir uzsākta, un agrīni novērojumi liecina, ka tas varētu strādāt.

Otrkārt, ir veikti pētījumi, novērojot cilvēku darbības interneta pārlūkprogrammās. Tajās atklāts, ka ap 60% cilvēku vispār ikdienā neredz ne nepatiesas ziņas, ne faktu pārbaudītāju ziņoto. Aptuveni 20% redz gan vienu, gan otru, bet ap 10% redz tikai nepatiesas ziņas un tikpat – tikai faktu pārbaudītāju ziņoto. Man patīk savus spriedumus balstīt pierādījumos, un tie tātad liecina, ka šādu, tikai nepatiesas ziņas dzirdējušo, ir vien aptuveni 10%. Tas nav maz, bet tas nav kaut kas tāds, kas maina pasauli.

Faktu pārbaudītāji arī cenšas to dažādos veidos ietekmēt. Piemēram, valstīs, kurās galvenais saziņas līdzeklis ir "WhatsApp", un veidojas ļoti noslēgtas lietotāju grupas, faktu pārbaudītāji tajās cenšas līdzās nepatiesām ziņām publicēt pārbaudītus faktus par tām pašām tēmām. Tas ir veids, kā uzspridzināt šo burbuli. Tas ir sarežģīti, jo atšķirībā no "Facebook" šādās grupās ir maksimums 152 cilvēki, tomēr tas notiek.

Tātad nepatiesām ziņām nav tik liela ietekme uz balsojumiem, kā to mēdz teikt. Vai jums ir viedoklis, kāpēc populistu vēstījumi gan ASV, gan Eiropā, kā to rāda pētījumi, izteikti patīk baltādainiem, labi pelnošiem vīriešiem?

Es to nezinu. Diemžēl nezinu. Manuprāt, tas ir vēl viens apliecinājums, ka populisma uzvaras nevar skaidrot ar nepatiesām ziņām. Tas, kas liek cilvēkiem balsot vienā vai otrā veidā, ir tik ļoti sarežģīti un tajā pašā laikā vienkārši. Tikai iedomājieties, cik vienu reizi izvēlēties, par ko balsot, ir viegli, bet citu reizi – ārkārtīgi sarežģīti, jo visas izvēles ir briesmīgas.