Kazahstānas valdība izrādījusi vēlmi līdz šim valsts pārziņā esošo sociālo funkciju – pensiju izmaksas – nodot privātu fondu pārvaldībā. Šie plāni valstī, kurā mediji pārsvarā ir valdības kontrolē, izraisījuši sašutuma vētru sociālajos tīklos un portālu komentāru sadaļās, ziņo "Eurasia Net".
Kopš 2013. gada iedzīvotāju iemaksas pensijām tiek glabātas Nacionālās bankas pārvaldībā esošā Vienotajā uzkrājumu fondā. Tiek ziņots, ka tajā aptuveni 10 miljoniem iedzīvotāju uzkrāti līdzekļi nedaudz vairāk nekā 21 miljarda eiro apmērā. Tagad valdība rosinājusi šo fondu nodot privātu pārvaldītāju rokās. Plānotā reforma iezīmēta Nacionālās bankas plānā no 2017. līdz 2021. gadam.
Plāns pats par sevi nav nekas jauns un jau pastāv lielā daļā pasaules valstu – plānots, ka iedzīvotāji varēs brīvi izvēlēties, kādā investīciju fondā ieguldīt savu naudu, un neapmierinātības gadījumā to atkal mainīt. Lai gan valdība vēlas atteikties no saistībām gādāt par pensiju fondiem, fondu pārvaldītājiem būs jāatbilst noteiktām kapitāla turēšanas prasībām, lai minimalizētu fondu bankrotu riskus.
Kazahstānas iedzīvotāju vairums vēlētos savu pensiju fondā noguldīto naudu vienkārši izņemt, lai lietotu tūlītēji pēc saviem ieskatiem, piemēram, veselības aprūpei vai depozītmaksājumu iemaksām valdības atbalstītā hipotekāro kredītu programmā, atzīmē medijs. Šāda iespēja iedzīvotājiem pēc pastāvošās likumdošanas pastāv vienīgi tad, ja viņi pārceļas uz dzīvi citā valstī. Tāpat Kazahstānā indivīda pensiju uzkrājums var tikt nodots mantinieku rīcībā pēc krājēja nāves.
Viens no lielākajiem valdības plānu kritiķiem ekonomists Pjotrs Svoiks apgalvo, ka Nacionālā banka gluži vienkārši netiekot galā ar fonda glabāšanas pienākumiem – investīciju instrumentu trūkuma dēļ vairums fondu līdzekļu tiek ieguldīti valsts vērtspapīros, kas rada slogu budžetam un nenes lielu peļņu. Turklāt bankai tiek pārmestas vairākas būtiskas pārvaldības kļūdas, piemēram, līdzekļu ap 166 miljonu apmērā zaudēšana Azerbaidžānas Starptautiskajā bankā pērn. Izskanējuši viedokļi, ka līdz pat ceturtdaļai no visiem fondu līdzekļiem ieguldīti riskantos fondos.
Tomēr jaunais plāns neizskatoties rožaināks. "Vien trešdaļa valsts iedzīvotāju joprojām cer, ka valsts viņus atbalstīs vecumdienās, kā tas bija padomju laikos. Pārējie saprot, ka jāpaļaujas pašam uz sevi, bet vienalga neko nedara lietas labā," skepsi pret sistēmu, kurā cilvēkiem pašiem būtu jāizvērtē investīciju fondu piedāvājumi un jāizvēlas labākais sev, medijam norāda Finanšu izpratnes skolas konsultante Akžunisa Brasilova. Viņa norāda, ka 60% iedzīvotāju ir kādas kredītsaistības un viņi ik mēnesi pilnībā iztērē visus savus ienākumus.
Līdzšinējā pensiju fonda pārvaldības modeļa neuzticamība un neticība tam, ka valsts pietiekami uzraudzīs privātos pensiju fondus, veicinājusi sabiedrības neuzticību pensiju pārvaldības sistēmai vispār un raisījusi jautājumus, vai jaunais plāns kazahiem nepalielinās risku pazaudēt savus uzkrājumus vecumdienām, situāciju skaidro "Eurasia Net".
Vienlaikus medijs uzsver, ka kopumā reformas ir akūti nepieciešamas, jo vidējais uzkrājumu apmērs vienam indivīdam veido vien ap 1800 eiro. Tas nozīmē, ka, lai gan daļa saņems cienīgas pensijas, liela daļa uzkrājumus varētu iztērēt dažu mēnešu laikā. Savu daļu paņēmusi arī nacionālās valūtas tenges devalvācija un inflācija, kas pēdējo piecu gadu laikā valstī pārsniegusi 40%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
