Itālijas budžeta deficīta plāni nākamajiem trīs gadiem ir ar "ievērojamu novirzi" no vienošanās, kas iepriekš tika panākta ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, vēstulē Itālijai piektdien brīdināja Eiropas Komisija (EK).
Vēstule nāca klajā dažas stundas pēc tam, kad Itālijas populistu valdība piektdien publiskoja parādsaistību un budžeta deficīta plānus nākamajiem trim gadiem. Šie plāni paredz nākamgad palielināt valsts budžeta deficītu, un šāds lēmums jau izraisījis ES neapmierinātību un satraukumu finanšu tirgos.
Valdības iecere paredz, ka budžeta deficīts nākamgad pieaugs līdz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 1,8% šogad. 2020. un 2021. gadā tam vajadzētu samazināties līdz attiecīgi 2,1% un 1,8%.
Papildu valsts izdevumiem vajadzētu palielināt Itālijas ekonomikas izaugsmi šogad līdz 1,5%, nākamgad - līdz 1,6%, bet 2019.-2021. gadā tā veidos 1,4%. Analītiķi norāda, ka šīs ir ļoti optimistiskas prognozes, salīdzinot ar citu institūciju aplēsēm.
Pateicoties straujākai ekonomikas izaugsmei, valsts parādsaistībām prognozēts kritums no 130,9% šogad līdz 126,7% no IKP 2021.gadā. ES Stabilitātes un izaugsmes pakts noteic, ka parādsaistībām jābūt ne vairāk kā 60% no IKP.
"Itālijas pārskatītie budžeta mērķrādītāji pēc pirmā iespaida norāda uz ievērojamu novirzi no fiskālā kursa, kuru ieteica [ES dalībvalstis]," vēstulē Itālijas ekonomikas ministram Džovanni Trijam rakstīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī.
"Tādējādi tas ir nopietnu bažu avots," viņi piebilda.
"Mēs atzīmējam valdības nodomu [...] novirzīties no iepriekš paziņotā konverģences kursa uz Itālijas vidēja termiņa mērķi – strukturālā ziņā sabalansētu budžetu," teikts šajā vēstulē.
EK atzīmēja, ka pašas Itālijas prognozes atbilst strukturālam pasliktinājumam 0,8% no IKP apmērā 2019. gadā.
ES dalībvalstis, ieskaitot Itāliju, jūlijā vienojās, ka Itālija izvirzīs par mērķi strukturālu uzlabojumu 0,6% no IKP apmērā, teikts komisāru vēstulē.
Itālijas Finanšu ministrijas mājaslapā publiskotā dokumentā valdība šādus budžeta plānus pamato ar nepieciešamību pēc izteiktām ekonomikas un budžeta politiku izmaiņām, lai atdzīvinātu stagnējošo ekonomiku.