Pēc 85% nodoto balsu saskaitīšanas Dodiks ieguvis 56% balsu, sakaujot mēreno Mladenu Ivaniču, kurš līdz šim ieņēma šo amatu.
Prezidentālajā padomē ir pārstāvēta katra no trim lielākajām reliģiski-etniskajām grupām - serbi, musulmaņi jeb bosņaki un horvāti. Katrs no trīs tās locekļiem ik pēc astoņiem mēnešiem rotācijas kārtībā uzņemas valsts galvas funkcijas.
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995. gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, joprojām ir ļoti vājas.
Jau ilgāk nekā divas desmitgades tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.
Dodiks iestājas par Bosnijas-Hercegovinas sadalīšanu, kā arī kategoriski noliedz, ka serbi Bosnijas pilsoņkara laikā būtu pastrādājuši kara noziegumus, tostarp arī musulmaņu slaktiņu Srebrenicā.
Dodiks ir arī ļoti nelabvēlīgi noskaņots pret Rietumiem un izrāda atklātas prokrieviskas simpātijas.
Viņš tiek uzskatīts par galveno sabotieri reformām, kuras ļautu Bosnijai tuvināties Eiropas Savienībai (ES).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
