Ziņojuma kopsavilkumu pārbaudījušas un apstiprinājušas visas 195 valdības, kas iesaistītas 2015. gada Parīzes klimata līgumā. Ziņojumu sestdien, 6. oktobrī, mēģināja bloķēt naftas eksportējošā Saūda Arābija, kā arī kritizējusi ASV, norādot, ka ziņojumā nav ņemta vērā degizrakteņu nozīme valstu iespējās izrauties no nabadzības.
2015. gadā parakstītais Parīzes līgums par globālu mērķi izvirza panākt, ka sasilšana notiek krietni zem diviem grādiem pēc Celsija skalas. Lai sasniegtu mērķi, olgekļa dioksīda emisija līdz 2030. gadam jāsamazina par apmēram 45 procentiem, ja salīdzina ar 2010. gadu. Līdz 2050. gadam pasaulei jāsasniedz nulles līmeņa emisijas, kas nozīmē, ka jāabsorbē tikpat daudz oglekļa, cik tiek emitēts. Plānots, ka līdz 2100. gadam no atmosfēras jāaizvāc 100 līdz 1000 oglekļa dioksīda gigatonnas.
Kā iespējamās metodes ziņojumā tiek nosauktas dabiski risinājumi, kā augu stādīšana, lauksaimniecības ierobežošana, kas ilgāk saglabā oglekli augsnē. Tāpat arī piedāvāti tehnoloģiski risinājumi – CO2 piesaiste un noglabāšana apakšzemē.
Autori brīdina, ka paļaušanās uz tehnoloģiskajiem risinājumiem vien nav iespējama, jo šīs idejas nav tikušas izmantotas lielos apmēros un turklāt dārgi maksā.
Lai izvairītos no lielas balstīšanās uz oglekļa aizvākšanas tehnoloģijām, oglekļa dioksīda emisija jāsamazina krietni pirms 2030. gada, kam savukārt liela ietekme uz enerģijas sektoru. Līdz 2050. gadam no atjaunojamajiem resursiem būtu jāsaražo no 70 līdz 85% enerģijas. Ogles jāizslēdz, bet gāzei būtu jābūt ierobežotai lomai – jāģenerē tikai 8% no pasaules elektrības, turklāt vienlaikus to jāveic ar oglekļa piesaistes un glabāšanas tehnoloģiju, teikts ziņojumā.
Tāpat ziņojums paredz, ka enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem būtu jāatvēl vienu līdz septiņus miljonus kvadrātkilometru jeb Ēģiptes un Austrālijas izmēra platība enerģijas ražošanai nepieciešamās labības ražošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
