"Viltus ziņu" likumprojekti ļaus kandidātam vai politiskajai partijai vērsties tiesā ar lūgumu novērst nepatiesas informācijas publiskošanu trīs mēnešu periodā pirms vēlēšanām.
Likumprojekti arī piešķir Francijas raidorganizāciju pārvaldei tiesības slēgt jebkuru tīklu, kuru kontrolē vai ietekmē ārvalstu varas, ja tas tīšuprāt izplata nepatiesu informāciju, kas var kaitēt vēlēšanu procesam.
Likumprojekti, domājams, mērķēti pret Krievijas mediju RT, kas pagājušajā gadā sāka raidīšanu Francijā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paturējis Krievijas medijus acīs kopš 2017.gada vēlēšanām, kad internetā tika izplatītas baumas, ka viņš esot gejs un viņam esot slepens bankas konts Bahamās. Makrons šos apgalvojumus noraidīja, nodēvējot par Krievijas mediju un Francijas galēji labējo izplatītiem meliem.
Francijas opozīcija kritizē šos likumprojektus, apgalvojot, ka tas esot mēģinājums radīt "domu policiju", un norāda, ka ir jau spēkā likums, kas tika pieņemts 1881.gadā un kas aizsargā politiķus un citus pilsoņus no apmelošanas.
Savukārt Francijas kultūras ministre Fransuāza Nīsena pirms balsojuma parlamentā uzsvēra, ka šie likumprojekti nekādā veidā neierobežojot tiesības uz vārda brīvību.
Likumprojektu galvenais mērķis ir viltus ziņas, kas ir "acīmredzami nepatiesas un tiek tīšuprāt izplatītas mākslīgā veidā masveidā", norādīja ministre.
Likumprojekti arī pieprasa sociālajam tīklam "Facebook", tviterim un citām sociālo mediju platformām atklāt to uzņēmumu nosaukumus, kas sponsorē saturu, un izveidot preses ētikas padomi, kuru vadītu bijušais ziņu aģentūras AFP vadītājs Emanuels Hūgs.
Opozīcijas partijas no labējā un kreisā spārna tikmēr brīdina, ka tiesneši var tikt pakļauti nepateicīgam uzdevumam izlemt, kas ir patiess un kas ne, un norāda uz risku, ka tiesas var tikt izmantotas politiskās spēlēs.
"No labiem nodomiem ne vienmēr iznāk labi likumi," brīdinājusi viena no sociālistu politiķēm.
Likumprojektu iepriekšējās versijas parlamenta apakšpalātā Nacionālajā asamblejā tika apstiprinātas jau jūlijā, bet Senāts tās noraidīja.
Nule kā apstiprinātie likumprojekti tagad tiks nodoti atpakaļ apstiprināšanai Senātam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!