Kremlis sola aizstāvēt pareizticīgo intereses Ukrainā, gadījumā ja situācija šajā valstī saasināsies sakarā ar Konstantinopoles patriarhāta sinodes lēmumu atzīt Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību, piektdien pavēstīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Gadījumā ja notikumi, kas šobrīd attīstās, nonāks prettiesisku darbību gultnē, tad, protams, kā Krievija visur aizstāv krievu un krievvalodīgo intereses, tāpat - un par to vairākkārt sacījis Putins - Krievijas aizstāvēs pareizticīgo intereses," skaidroja Peskovs. Vaicāts, kādā veidā Krievijas aizstāvēs pareizticīgo intereses, Putina pārstāvis atbildēja: "Vienīgi politiski diplomātiskā".
Konstantinopoles patriarhāts ceturtdien atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību. Konstantinopoles baznīcas sinode, kuru vadīja patriarhs Bartolomejs, ko citu pareizticīgo baznīcu galvas uzskata par "pirmo starp līdzīgajiem", nolēma "turpināt procedūru autokefālijas piešķiršanai Ukrainas baznīcai," teikts sinodes izplatītajā oficiālajā paziņojumā. Sinode nolēmusi atcelt 1686.gada lēmumu, ar kuru Kijevas metropolija tika nodota Maskavai.
Domājams, ka jautājums par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību spēlēs būtisku lomu nākamā gada martā gaidāmajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Prezidents Petro Porošenko ir izvirzījis šo par vienu no galvenajiem jautājumiem, gatavojoties cīņai par pārvēlēšanu. Prezidents Konstantinopoles patriarhāta lēmumu novērtēja atzinīgi. "Šī ir labā uzvara pār ļauno, gaismas uzvara pār tumsu," sacīja Porošenko, piebilstot, ka Ukraina gaidījusi šo vēsturisko notikumu vairāk nekā 330 gadus.
Konstantinopoles baznīcas sinode arī nolēmusi atjaunot Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarha Filareta un Kijevas metropolīta Makarija kanonisko statusu pēc viņu ekskomunikācijas strīdā ar Maskavu.
Maskavas patriarhāts, ko atbalsta Kremlis, apgalvo, ka tas faktiski pārrauga lielāko daļu no Ukrainas pareizticīgo draudzēm, un brīdinājis, ka Ukrainas baznīcas neatkarība var izraisīt šķelšanos pareizticībā.
Ukrainas baznīcu pašreiz veido trīs daļas, no kurām vienu pārrauga Maskavas patriarhs. Ukrainas valdība to uzskata par nepieņemamu situāciju, ņemot vērā konfliktu Austrumukrainā. Ukrainas Pareizticīgā baznīca faktiski atšķēlās no Maskavas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un Filarets bijis viens no skaļākajiem Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarības atbalstītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
