Eiropas Komisija (EK) gatavojas jau šogad sākt konsultācijas ar Krieviju par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju energosistēmas un sinhronizāciju ar Eiropu, pastāstījis EK viceprezidents enerģētikas jautājumos Marošs Šefčovičs.
"Nākamreiz tiekoties ar Krievijas enerģētikas ministru novembra sākumā, mēs informēsim viņu par desinhronizācijas procesu," norādījis slovāku diplomāts, kas aizvadītajā nedēļas nogalē piedalījās Lietuvas Sociāldemokrātu partijas rīkotajā Eiropas sociāldemokrātu forumā Viļņā.
"Desinhronizācijas projekts būs diezgan dārgs un tehnoloģiskā ziņā prasīgs, bet plāni ir izstrādāti, un esmu pārliecināts, ka atradīsim nepieciešamo finansējumu, lai Baltijas valstis beidzot varētu pieslēgties kontinentālās Eiropas tīkliem," viņš piebildis.
Pēc Šefčoviča teiktā, visām šajos procesos iesaistītajām pusēm jābūt drošām, ka tie norisināsies gludi, jo "elektroenerģijas piegāžu jomā nepatīkamus pārsteigumus nevēlas neviens - nedz Baltijas valstis, nedz Krievija vai Baltkrievija".
EK viceprezidents intervijā arī apliecinājis, ka Brisele pieprasīs, lai Baltkrievija ievēro augstākos drošības standartus savā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES). Vienlaikus Šefčovičs atteicies plašāk komentēt drošības apsvērumos balstīto Lietuvas varas iestāžu deklarāciju par šai spēkstacijā ražotās elektroenerģijas importa bloķēšanu, norādot, ka tad viņam būtu sīkāk jāiepazīstas ar šo plānu tehniskajām un juridiskajām detaļām.
"Jūsu diplomāti, ārlietu un enerģētikas ministri ir daudz darījuši, lai mēs uzzinātu par šo spēkstaciju un jūsu bažām. Varu apliecināt, ka mēs veltām Astravjecas AES daudz uzmanības. Baltkrievijas vadībai esam likuši skaidri saprast, ka elektrostacija atrodas ļoti tuvu jūsu galvaspilsētai, tādēļ te nav iespējams nekāds cits risinājumus kā vien simtprocentīga Eiropas normu ievērošana," viņš uzsvēris.
Runājot par gāzesvadu "Nord Stream 2", Šefčovičs atzinis, ka tas ir viens no sarežģītākajiem projektiem, ar ko viņam nācies strādāt, un norādījis, ka jācenšas gādāt, lai Ukraina nezaudētu gāzes tranzītu.
"Šis projekts jau no paša sākuma bija pretrunīgs, jo konsorcijs, kas to atbalsta, to uzdeva kā tīri komerciālu projektu, bet mēs tam nevarējām piekrist. Esmu viņiem teicis, ka man vēl nav nācies saskarties ar komerciālu projektu, par kuru tik aktīvi tiek diskutēts politiskā līmenī. Vismaz puse dalībvalstu dažādu iemeslu dēļ pretojas šim gāzesvadam, un viens no iemesliem ir tas, ka Viduseiropai un Austrumeiropai nav pieņemama iespēja, ka gāzes tranzīts caur Ukrainu tiktu slēgts, jo tas ietekmētu gan Ukrainu, gan minēto reģionu," viņš spriedis.
"Tiesa gan, jaunā Vācijas valdība atzīst faktu, ka šim projektam ir politisks aspekts, ka tas mūsu reģionam ir politiski jutīgs jautājums, un palīdz sarunāties par Ukrainas tranzīta saglabāšanu pēc 2019.gada. Ceru, ka novembrī atkal uzaicināšu Krievijas un Ukrainas pārstāvjus uz trīspusējām sarunām. Laiks iet, un tranzīta līgumam starp "Gazprom" un "Naftogaz" nākamā gada nogalē beigsies termiņš. Jāatrod risinājums, citādi nonāksim problēmās," izteicies EK viceprezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
