Ārvalstu informatīvā ietekme uz sabiedrību demokrātiskās valstīs nav kaut kas, kas strādā pats no sevis un tūlītēji iedarbojas – tā mērķē uz jau esošām problēmām un vājajām vietām un ir efektīva tikai tad, ja ir zema sabiedrības izpratne par procesiem valstī un institūciju sadarbība, intervijā portālam "Delfi" skaidro Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūras direktora vietnieks Mikaēls Tofvessons.
Tofvessons, kurš ir arī septembrī notikušo Zviedrijas parlamenta vēlēšanu Drošības grupas vadītājs, "Rīgas konferences 2018" notikušās intervijas laikā portālam "Delfi" skaidro, kā viņa valstī gatavojās iespējamai vēlēšanu ietekmēšanai no ārpuses.
Vēlēšanu drošības grupa tika radīta, vērtējot notikumus ap vēlēšanām ASV, Francijā un Vācijā, kur demokrātiskā procesa ietekmēšanā tika vainota Krievija.
Vēlēšanām neuzbrūk, lai vienkārši uzbruktu, bet gan, lai ietekmētu to rezultātu un valdību, kāda nāks pie varas. Uzbrucēji mērķē uz nākotnes valdības spēju būt stipram starptautiskam spēlētājam, stāsta Tofvessons, atzīmējot, ka tas attiecas uz valsts spējām risināt tādus jautājumus, kā starptautiskā tirdzniecība, drošība, ES politika un sadarbība ar NATO.
"Tas ir tas, ko mēs aizsargājam," uzsver Tofvessons. Turklāt procesam ir jāturpinās līdz jaunās valdības izveidošanas brīdim. Tofvessona grupa vēlēšanām gatavojās divus gadus, viņš skaidro.
"Mēs sapratām, ka šis ir laiks uzlabot mūsu pašu spēju identificēt un pretoties ārvalstu informācijas ietekmes aktivitātēm, kas vērstas pret mūsu vēlēšanām. Tad mēs veicām grandiozu sagatavošanās darbu, jo sapratām, ka ietekme nav nekas tāds, kas strādā pats no sevis – tā nav burvestība," viņš norāda, papildinot, ka ārzemju ietekme ir efektīva tikai tad, ja sabiedrībai nav izpratnes par problēmu un ievainojamajām vietām.
Otrs svarīgs elements ir dažādu institūciju un iestāžu (sevišķi to, kas saistītas ar vēlēšanām) sadarbība, koordinācija un sagatavošana, lai uzlabotu izpratni, spēju identificēt ārzemju ietekmēšanas mēģinājumus un zināt, kā uz to reaģēt.
Šī izglītošanas procesa laikā tika apmācītas ar vēlēšanām saistītas organizācijas, politiskās partijas, vēlēšanu norisē tik svarīgie mediji un visbeidzot veicināta izpratne sabiedrībā, stāsta amatpersona.
Nesaistīti ar vēlēšanām kopš 2015. gada Zviedrijā tiek novērota zemas intensitātes ārvalstu ietekmes kampaņa, kas vēršas pret noteiktām jomām, kas ļauj prognozēt, kādi jautājumi var kļūt par mērķi vēlēšanu ietekmēšanas gadījumā.
Starp šiem jautājumiem ir naratīvi par to, ka Eiropas Savienība (ES) ir slikta Zviedrijai, ka sadarbošanās ar NATO nozīmē risku kļūt par kodoluzbrukuma mērķi, vai arī ka NATO vēlas izvietot kodolieročus pašā Zviedrijā, stāsta Tofvessons.
Neiztrūkstošs ir migrācijas jautājums, kas tiek saistīts ar sociālajiem nemieriem, terorismu un organizēto noziedzību. Caur šo naratīvu arī notiek mēģinājumi parādīt valsti kā vāju un nefunkcionējošu, ka valdība nerūpējas par saviem iedzīvotājiem, bet vairāk satraucas par citiem, ka sabiedrība ir nefunkcionējoša, skaidro speciālists.
"Kad bija jāaizsargā vēlēšanas, mēs teicām iedzīvotājiem, ka ir jābūt informētiem un, redzot šos naratīvus, ir ieteicams pārbaudīt, vai tie nenāk no ārzemēm," stāsta Tofvessons.
"Ir pilnībā pieņemami dzīvot Zviedrijā un domāt par šīm problēmām, jo, protams, šajos jautājumos ir patiesības graudi, bet nav pieņemams no citas valsts izlikties par zviedru un izplatīt šīs idejas, jo tu neesi daļa no mūsu demokrātijas," Tofvessons raksturo nepieciešamību informēt sabiedrību par iespējamiem uzbrukumiem pakļautām jomām.
Ir ļoti grūti uzbūvēt problēmu citā valstī – daudz vienkāršāk ir izmantot esošu problēmu vai jautājumu, viņš ieskicē ietekmēšanas darbību, kas pārsvarā koncentrējas uz sabiedrībā zināmām problēmām, diskusijām un konfliktiem.
Baltijas valstīm un Zviedrijai, kā mazām zemēm, ir raksturīgs, ka pat, ja problēmjautājums skar tikai mazu daļu sabiedrības, šo tēmu izmantojot, tā var tikt sadzirdēta visās valstīs, uzsver eksperts.
Tāpat iedzīvotājiem ir kritiski jāizvērtē viss, kas tiek mērķēts uz viņu jūtām – apbēdina, sanikno un citādi ietekmē. "Kritiskā domāšana ir naratīvs no mūsu puses. Mums neinteresē, ko cilvēki domā, bet mūs interesē, lai viņi domātu kritiski," pasvītro Tofvessons.
Zviedrijā ārvalstu iejaukšanās, kas mērķēta pret septembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, netika konstatēta. "Šajās vēlēšanās mums līdz šim nav bijis iemesla domāt, ka tās tika ietekmētas no ārpuses," uz "Delfi" jautājumu atbild Tofvessons.
Vai tas ir Vēlēšanu drošības grupas preventīvās darbības nopelns?
"Vienīgie, kas to var atbildēt, ir tie, kas neuzbruka. Viņi zina – mēs ne. Bet mēs noteikti esam padarījuši viņu uzdevumu daudz problemātiskāku," atbild Tofvessons.
Ja sabiedrība ir informēta un institūciju sadarbība ir laba, veidojas noturība pret ārvalstu informatīvajām aktivitātēm. Un agresors tad zina, ka viņa kampaņa var būt neveiksmīga, skaidro eksperts.
Turklāt Zviedrijas gadījumā valdība darīja zināmu, ka ir gatava izgaismot uzbrucēju vēlēšanu procesam, uzsver Tofvessons. "Tā ir daļa no atturēšanas. Ja agresors zina, ka mēs viņu identificēsim, esam koordinēti un informēsim cits citu, un, ka mēs atmaskosim viņu, ietekmēšanas kļūst neproduktīva. Tas ir risks," viņš norāda.
"Tas arī bija viens no mūsu uzdevumiem – būt gataviem atklāt, ja nepieciešams. Līdz šim mums nav bijis neviens iemesls to darīt," atklāj Tofvessona kungs.
Viņš piebilst, ka pēdējos gados Zviedrijas sabiedrība ir kļuvusi aizsargātāka pret ietekmēšanas aktivitātēm.
"Pirms dažiem gadiem es savā sociālo tīklu lentā redzēju daudz "Sputnik" un RT ziņu. Tagad es tās vairs neredzu. Es teiktu, ka Zviedrijas iedzīvotāji ir kļuvuši noturīgāki pret šī veida aktivitātēm. Un, ja kāds tomēr dalās, citi viņam norādīs, ka tā ir Krievijas propaganda," atzīmē eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
