Kosova ceturtdien spērusi pirmos soļus savas armijas izveidošanai, pret ko stingri iebilst etniskā serbu minoritāte un Serbija, apgalvojot, ka tas rada "draudus mieram".
Kosova ir bijusī Serbijas province. 1998. -1999. gada Kosovas karš noslēdzās, kad NATO gaisa spēku operācijas rezultātā Serbijas spēki bija spiesti provinci pamest. Kopš tā laika par drošību Kosovā rūpējas NATO vadītā starptautiskā misija (KFOR).
Kosovā joprojām dzīvo 120 000 etnisko serbu, bet absolūtais vairākums valsts iedzīvotāju ir albāņi.
Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī ASV un vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Kosovā pašreiz izvietoti vairāk nekā 4000 NATO vadītās misijas karavīru.
Kosovas parlaments ceturtdien apstiprināja trīs likumprojektus, kas paredz pārveidot Kosovas Drošības spēkus armijā. Šādam solim nav vajadzīgi konstitūcijas grozījumu, līdz ar to var izvairīties no visai paredzamā Kosovas serbu veto, kas šai idejai nepiekrīt.
Serbijas aizsardzības ministrs Aleksandrs Vulins paziņojis, ka Kosovas armijas izveidošana būtu drauds mieram un apdraudētu Serbiju un serbus. "Kosovā nedrīkstētu būt citu bruņotu spēku kā KFOR, kamēr spēkā ir ANO Drošības padomes 1244. rezolūcija," paziņoja Vulins.
NATO ļāvusi noprast, ka dotu priekšroku Kosovas Drošības spēku pārveidošanai, izdarot atbilstošus grozījumus Kosovas konstitūcijā.
Pagaidām nav skaidrs, vai Kosova ir saņēmusi šim solim atbalstu no ASV vai ES, kas līdz šim uzsvērušas, ka armijas veidošanai nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā un šajā procesā jāiekļauj visas kopienas.
Kosovas parlamentā valdības ierosinātos likumprojektus atbalstīja aptuveni 100 no 120 likumdevējiem. Taču tie jāapstiprina vēl vienā lasījumā, kas, visticamāk, notiks nākamajā mēnesī. Pret likumprojektiem iebilda serbu deputāti, kas protestējot atstāja sēžu zāli.
Valdības ierosinājumi paredz pārveidot Kosovas Drošības spēkus 5000 cilvēku lielā armijā ar 3000 rezervistiem.
Dialogs starp Kosovu un Serbiju par attiecību normalizēšanu jau mēnešiem ilgi atrodas strupceļā, taču šovasar piesaistīja pasaules uzmanību ar ideju par robežu grozīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
