Afganistānā sestdien notiek parlamenta vēlēšanas  (6)

Šīs būs trešās parlamenta vēlēšanas kopš talibu režīma gāšanas 2001. gadā. Tām vajadzēja notikt jau 2015. gadā, kad beidzās pašreizējā parlamenta sasaukuma pilnvaru termiņš.

Taču vēlēšanas nācās atlikt uz trīsarpus gadiem, kamēr norisinājās asas debates par vēlēšanu sistēmas reformām, kas sākās pēc politiskā strupceļa, kādā valsts nonāca pēc 2014. gada prezidenta vēlēšanām.

Bija nepieciešama ASV iejaukšanās, lai novērstu pilsoņkara draudus un izveidotu pašreizējo nacionālās vienotības valdību, Ašrafam Ghani ieņemot prezidenta amatu, bet viņa galvenajam sāncensim Abdullam Abdullam kļūstot par "augstāko izpildvaras amatpersonu" jeb faktisko premjerministru.

Abas puses piekrita visaptverošai vēlēšanu sistēmas maiņai, un šodienas vēlēšanas uzskatāmas par pārbaudījumu gan jaunās sistēmas dzīvotspējai, gan daudz kritizētās vēlēšanu komisijas spējām sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas.

Afganistānas spēja sarīkot parlamenta vēlēšanas lielā mērā varētu liecināt arī par tās spēju sarīkot nākamā gada aprīlī gaidāmās prezidenta vēlēšanas.

Vienlaikus vēlēšanas ir pārbaudījums arī Afganistānas armijai un policijai, kurai nākas pielikt arvien lielākas pūles cīņā ar talibu nemierniekiem, kuru uzbrukumu skaits un mērogi šogad īpaši pieauguši.

Šīs būs pirmās vēlēšanas, kas notiks Afganistānā, kopš NATO 2014. gadā izbeidza savu kaujas misiju, atbildību par drošības uzturēšanu valstī nododot pašu afgāņu spēkiem.

Tomēr NATO apmācības, padomdevēju un palīdzības misija "Resolute Support", kas joprojām darbojas Afganistānā, solījusi sniegt varasiestādēm atbalstu, kad un kur vien tas būs nepieciešams.

Tomēr talibiem izvēršot aktīvu darbību vismaz 70% valsts teritorijas, drošības problēmas vēlēšanu laikā var būt ļoti nopietnas.

Talibi aicinājuši ļaudis boikotēt šīs "viltus" vēlēšanas, un ar līdzīgiem aicinājumiem nācis klajā arī teroristiskais grupējums "Daesh", kas pēdējā laikā arvien aktīvāk sācis darboties arī Afganistānā.

Kopš vēlēšanu izsludināšanas notikuši vairāki uzbrukumi vēlētāju reģistrācijas centriem. Visasiņaināko no tiem aprīlī Kabulā sarīkoja "Islāma valsts", noslepkavojot gandrīz 60 cilvēkus.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā visā valstī nogalināti vismaz desmit kandidāti, taču afgāņu amatpersonas sola, ka vairums no vēlēšanu iecirkņiem visā valsts teritorijā darbosies un ka balsošana noritēs pilnīgā drošībā.

Iepriekšējās vēlēšanās aptuveni desmit procenti vēlēšanu iecirkņu drošības apsvērumu dēļ tā arī palika slēgti. Neskatoties uz varasiestāžu solījumiem, sagaidāms, ka šajās vēlēšanās slēgta būs aptuveni trešdaļa no vairāk nekā 7000 vēlēšanu iecirkņu.

Tomēr drošība nav vienīgā problēma, kas varētu apdraudēt vēlēšanu iznākumu. Visu iepriekšējo vēlēšanu laikā tika fiksēti plaši izplatīti pārkāpumi, tai skaitā viltus biļeteni balsošanas urnās, vairākkārtēja balsošana un vēlētāju iebiedēšana vai uzpirkšana.

Arī pirms šīm vēlēšanām novērotāju satraukumu jau izsaukušas problēmas, kādas vairākās provincēs radās vēlētāju reģistrācijas gaitā.

Piecās provincēs reģistrēto vēlētāju skaits ir lielāks nekā aplēsto balsstiesīgo pilsoņu skaits.

Daļēji šo neatbilstību var skaidrot ar iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas sistēmas nepilnībām un ar centralizētu datubāžu neesamību.

Tomēr pēc vairāku politisko grupējumu protestiem vēlēšanu komisija piekritusi visus vēlēšanu iecirkņos apgādāt ar biometriskās identifikācijas aparātiem.

Uz parlamenta apakšpalātas 250 deputātu vietām pretendē vairāk nekā 2500 kandidātu.

Afganistānā nepastāv partiju sistēma, un tāpēc formāli vēlēšanās startē vienīgi neatkarīgi kandidāti, lai gan daudzi no tiem faktiski ir saistīti ar dažādiem politiskajiem vai etniskajiem nogrupējumiem.

Taču starp kandidātiem ir arī daudzi gados jauni, izglītoti cilvēki, kas nav saistīti ar bijušajiem vietējo bruņoto grupējumu vadoņiem vai tradicionālo klanu varas struktūrām, un viņi iestājas par pārmaiņām iesīkstējušajā Afganistānas politiskajā vidē.

Afganistānas politiskā sistēma ir ļoti fragmentēta, un visspilgtāk tas izpaužas Kabulā, kur par galvaspilsētai atvēlētajām 33 vietām sacenšas vairāk nekā 800 kandidāti.

Viena no Afganistānas valdības ārvalstu atbalstītāju prasībām vienmēr bijusi sieviešu līdztiesības nodrošināšana, un valsts konstitūcijā 68 jeb 27% no deputātu vietām parlamenta apakšpalātā ir rezervēta daiļā dzimuma pārstāvēm.

Taču līdz šim parlamentā dominējuši konservatīvi noskaņotie vīrieši, kas faktiski bloķējuši sieviešu tiesību paplašināšanu un viņu iecelšanu augstos valsts pārvaldes amatos.

Šajās vēlēšanās kandidē aptuveni 400 sieviešu, un eksperti ar interesi gaida, vai ievēlēto sieviešu skaits nepārsniegs tām atvēlēto minimālo kvotu, tādējādi liecinot par zināmām pārmaiņām tradicionāli konservatīvās sabiedrības noskaņojumā.

Ņemot vērā ļoti komplicēto balsu skaitīšanas procesu, kuru papildus apgrūtina loģistikas problēmas, sākotnējie vēlēšanu rezultāti gaidāmi tikai 20 dienas pēc balsošanas, tas ir, 10. novembrī, bet galīgos rezultātus paredzēts pasludināt tikai 20. decembrī.