'Divu ātrumu Eiropā' vienotība nav iespējama – Rumānijas prezidents EP debatē par ES nākotni  (6)

Runas sākumā Johanniss uzsvēra Eiropas identitātes un kopīgo vērtību nozīmīgumu. "Mūsu pasākuma saturošais elements ir vienotība," teica prezidents, "Rumānijas izpratnē šis princips ir Eiropas projekta būtība''. Viņš arī skaidroja, ka ES ir projekts, kas visu laiku attīstās jaunās realitātēs gan dalībvalstīs, gan pasaules mērogā, tādēļ nepieciešams nepārtraukti adaptēties, tas gan ''nekādā veidā nemaina tos pamatprincipus uz kuriem būvēts Eiropas projekts".

Tāpat, Johanniss uzsvēra, ka vienota ES nav iespējama tad, ja pastāv tā sauktā "vairāku ātrumu Eiropa". Savukārt Junkers, kurš parlamentu uzrunāja pēc Johannisa, norādīja, ka "Rumānija ar faktiem apliecina, ka tai nav jābaidās no ''divu ātrumu Eiropas'' scenārija, jo tā vienmēr bijusi kustības priekšgalā".

Arī Eiropas Tautas partijas (EPP) grupas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers, debatēs pēc Rumānijas prezidenta uzrunas norādīja, ka šobrīd dažādā dzīves līmeņa dalībvalstīs dēļ ES vēl nav vienota: "Mēs nevaram šodien runāt par patiešām vienotu ES. Rumānija ir ES dalībvalsts, bet dzīves apstākļi mūsu savienībā ir ļoti dažādi."

Rumānijas prezidents arī vairākkārt uzsvēra kohēzijas svarīgumu, skaidrojot, ka tā vajadzīga ne vien jaunajām, bet arī vecajām ES dalībvalstīm: ''Pilsoņiem vajag vairāk kohēzijas, tā nav tikai jauno dalībvalstu ambīcija, kohēzija nozīmē vienotību – vienotu, saskaņotu darbību izpausmes ES līmenī. Tā ir vajadzīga arī vecajām dalībvalstīm. Tas nozīmē – kopīgas darbības un redzējumu, kas rada pievienoto vērtību visai Eiropas Savienība.'' Johanniss pauda pārliecību, ka ES ekonomiskā drošība ir tik pat svarīga kā ārējo robežu drošība.

Tāpat viņš uzsvēra, ka viens no Rumānijas svarīgākajiem mērķiem ir pievienošanās Šengenas zonai. Savukārt Junkers pēcāk pastāstīja, ka ne vien aicinājis, bet arī ilgstoši atbalstījis Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai.

Debatēs vairākkārt tika spriests arī par korupciju un tiesiskumu Rumānijā un vairāki EP deputāti netaupīja skarbus vārdus valstī veiktajām reformām. Johanniss gan vairākkārt uzsvēra, ka Rumānija ir tiesiska valsts un solījās, ka "grūtā, bet ļoti nepieciešamā'' cīņa pret korupciju tiks turpināta.

''Nepieciešams modernizēt šo valsti, valsts iestājas par pamatprincipu un tiesību ievērošanu, cīnās pret korupciju,'' par Rumāniju teica Vēbers, piebilstot gan, ka tās valdībai ir jāmaina darbības virziens, jo tā jau ''ir pārkāpusi dažas sarkanās līnijas, kas skar vērtības''.

"Apšaubāmās reformas, kas apdraud tiesu varas darbu, kriminālkodeksa un cīņas pret korupciju vājināšana, slepenie protokoli, par kādiem nekad neesmu dzirdējis citās valstīs. Nevajadzētu doties pa šo pašu ceļu nākotnē, noteikti nevajadzētu sekot Polijas un Ungārijas piemēram, kas uzsākušas iet pa ne liberālu ceļu autokrātijas virzienā,'' debatēs teica Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) grupas priekšsēdētājs Gijs Verhofštats, ''tā ir liberālās demokrātijas cīņa pret palikšanu uz vecās takas".

Tā kā nākamā gada 1. janvārī Rumānija kļūs par ES Padomes prezidējošo valsti, debatēs tika runāts arī par darbiem, kas veicami tās laikā. Junkers kā galveno minēja ES budžetu, uzsverot, ka šo jautājumu jāatrisina vēl pirms 2019. gada maija izskaņā paredzētajām EP vēlēšanām. "Būsim uzvarētāji, ja izdosies sakārtot finanšu perspektīvu," pauda EK priekšsēdētājs.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka parlamentāro debašu ciklā reizi mēnesī plenārsesijās viesojas viens vai divi ES dalībvalstu vadītāji, lai diskutētu par politiskā un ekonomiskā bloka nākotni.

Līdz šim ar EP deputātiem diskutējuši virkne dalībvalstu līderu – Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels, Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Johanniss Rumānijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja 2014. gadā. Viens no viņa galvenajiem solījumiem bija cīņa pret korupciju. Šī gada jūnijā viņš paziņoja, ka kandidēs arī nākamajās prezidenta vēlēšanās, kas plānotas 2019. gadā.