Totalitārajai Ziemeļkorejai ir potenciāls kļūt pārtikušai un pieredzēt gaišu nākotni, ja tā ievēros starptautiskās saistības un izpildīs savu apņemšanos atbrīvoties no kodolieročiem, intervijā portālam "Delfi" pauda Japānas parlamentārais ārlietu viceministrs Mitsunari Okamoto.
Japāna ir viena no atslēgas valstīm reģionā un kaimiņš vadoņa Kima Čenuna pārvaldītajai Ziemeļkorejai, kas apdraud reģiona stabilitāti ar savu ballistisko raķešu un kodolieroču programmu. Intervija ar Okamoto notika "Rīgas konferences 2018" laikā.
"Tas ir lieliski! Katrai valstij mūsu pusē – ASV, Dienvidkorejai, Japānai – ir viens kopīgs mērķis – Korejas pussalas kodolatbruņošanās," Okamato atbild uz jautājumu, kā Japānā vērtē šogad novēroto atkusni Phenjanas attiecībās ar Seulu un Vašingtonu.
Jūnijā Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns vēsturiskā samitā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kur Kims apliecinājis gatavību atteikties no atomieročiem. Vašingtona, Seula un Tokija tradicionāli bija galvenie ienaidnieki Ziemeļkorejas propagandā.
"Mums kā komandas biedriem tas ir ļoti nozīmīgi, ja kādam ir ciešas attiecības ar Ziemeļkoreju ar mērķi atrisināt kodoljautājumu," Okamoto komentē ASV un Dienvidkorejas līderu tikšanās ar Kimu.
Vai totalitārās Ziemeļkorejas kodolatbruņošanās patiešām ir iespējama un var paļauties uz diktatora solījumu?
"Es nesaku, vai tas ir iespējams vai neiespējams – tas ir vajadzīgs Ziemeļkorejai. Un viņi apsolīja to visai pasaulei. Kodolatbruņošanās nav cerība, tā ir lieta, kas jāpanāk," viņš uzsver.
Tāpēc visai pasaulei, tostarp ASV, Dienvidkorejai un Japānai ar starptautiskās kopiena palīdzību, Ķīnas un Krievijas iesaisti, ir jārunā ar Ziemeļkoreju, lai tā spertu konkrētus soļus savu solījumu izpildē, skaidro viceministrs.
2005. gadā jau notika sešpusējas sarunas par Ziemeļkorejas atteikšanos no kodolprogrammas, taču tās beidzās bez rezultāta. Vai ir pamats domāt, ka izdosies šoreiz?
"Tieši tāpēc šī ir lieliska iespēja Ziemeļkorejai sākt no jauna," uz jautājumu atbild Okamato.
"Ja viņi nespēs turēt vārdu šoreiz, viņi zaudēs lielo iespēju sasniegt gaišu nākotni. Visa pasaule, tostarp Japāna, ir gatava atbalstīt Ziemeļkorejas ekonomisko izaugsmi tad, kad viņi realizēs solījumus," uzsver politiķis.
Papildu kodolatbruņošanās un ballistisko raķešu jautājumam, Japānas prasība attiecību normalizēšanai ir nolaupīto Japānas pilsoņu atbrīvošana. Ziemeļkoreja gadu gaitā ir nolaupījusi vismaz 17 japāņus – pieci no tiem ir atbrīvoti 2002. gadā, bet vismaz 12 joprojām nav atgriezti dzimtenei, skaidro Okamoto.
"Kad šie jautājumi – denuklearizācija un pilsoņu atgriešana – būs atrisināti, Japāna ar prieku palīdzēs Ziemeļkorejai daudzos veidos," viņš pasvītro.
Vai tas nozīmē, ka ziemeļkorejiešiem ir cerība kādreiz dzīvot plaukstošā un demokrātiskā valstī?
Ziemeļkorejai ir liels ekonomiskās izaugsmes potenciāls, tu ir daudz vērtīgu resursu. Strādnieku ražība ir augsta – tos apmācot, produktivitātei ir jābūt labai, lēš parlamentārais viceministrs.
"Tāpēc pēc visu jautājumu atrisināšanas, kad mēs varēsim palīdzēt, viņu nākotnei jābūt spīdošai. Pēc tam tas ir viņu lēmums, kādā politiskā virzienā viņi vēlas doties," norāda Okamoto.
Bet vai tiešām totalitārās valsts parastajiem iedzīvotājiem ir iespēja kaut ko pašiem izlemt?
"Tā nav mūsu darīšana, kādu politisko sistēmu ziemeļkorejieši izvēlēsies, tas nav mūsu lēmums. Viņi ir pilnībā neatkarīga valsts, tāpēc tas ir viņu lēmums," Okamato atkārto savu nostāju totalitārās valsts politiskās nākotnes jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
