Malāviju pārņēmis nelegāls zelta drudzis  (35)

Valstī, kur gandrīz trešdaļu no iekšzemes kopprodukta veido lauksaimniecība un kura tiek uzskatīta par vienu no mazattīstītākajām pasaulē, cerība pēkšņi uziet milzu bagātības, pārņēmusi daudzus. Tūkstošiem cilvēku pametuši savu līdzšinējo nodarbošanos, lai pievērstos rakšanai un augsnes skalošanai dzeltenā dārgmetāla meklējumos.

Neskatoties uz augstajām temperatūrām un faktu, ka privāta zelta meklēšana netiek pietiekami regulēta un līdz ar to valstī tiek uzskatīta par nelegālu, daudzi Malāvijas iedzīvotāji bagātību meklēšanai iepirkuši zemes galvaspilsētas Lilongves apkārtnē, kur ziņots par lielākajiem zelta atradumiem, taču zelta meklētāji darbojoties arī citos valsts reģionos.

Notiekošais nopietni satraucis varasiestādes, jo individuālie zeltrači nekādi netiek reģistrēti. Turklāt, lai gan daļa iegādājas paši savu zemi, kur meklēt dārgmetālu, citi to dara sev nepiederošā valsts zemē bez jebkādām atļaujām.

Fenomens gan pagaidām tikai attāli atgādina Austrālijas un Kalifornijas zelta drudžus 19. gadsimta vidū un tā dēvēto Klondaikas zelta drudzi Kanādā 19. gadsimta beigās, kad lielas pēkšņas bagātības cerībās uz tobrīd vēl neapgūtām un mežonīgām teritorijām devās simtiem tūkstošu dēkaiņu un laimes meklētāju.

Lai gan pat netiekot runāts par vienas zelta dzīslas uziešanu, nelieli atradumi esot ienesīgāki par darbu lauksaimniecībā, atsaucoties uz aptaujātajiem zelta drudža pārņemtajiem Malāvijas iedzīvotājiem, atzīmē medijs. Par vienu gramu zelta tirgotāji no kaimiņvalstīm – Mozambikas, Tanzānijas vai Zambijas – maksājot līdz pat 34 ASV dolāriem (nepilniem 30 eiro) par gramu.