NATO zina par Krievijas elektroniskā kara sistēmu izvietojumu, norāda Hodžess  (180)

Starptautiskajai drošības jautājumiem veltītās "Rīgas konferences 2018" laikā notikušā intervijā Hodžess uzsver, ka līdz ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs visa alianse ir "piecēlusies un pateikusi", ka apņemas aizsargāt un aizsargās savas austrumu flanga dalībvalstis.

NATO kaujas grupas Baltijas valstīs un Polijā tika izvietotas 2017. gadā, reaģējot uz Krievijas pieaugošo agresiju, ko skaidri iezīmēja Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupācija 2014. gada pavasarī un karadarbība Ukrainas austrumos.

Kopš tā laika Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija arī pašas ir ievērojami uzlabojušas savas aizsardzības spējas, gan ar modernizāciju, gan apmācībām, skaidro Hodžess.

"Pašaizsardzības un alianses spēku izvietošanas kombinācija ir būtiski uzlabojusi šī reģiona drošību," uzsver ģenerālleitnants.

"Es teiktu, ka mēs pie tā strādājam," Hodžess atbild uz jautājumu, vai NATO ir pietiekamas spējas pārvarēt Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmas, kas izvietotas Kaļiņingradā un potenciāli pie NATO valstu robežām.

Eksperti jau ir norādījuši uz pieaugošām Krievijas elektroniskās karadarbības spējām, ko parādījuši konflikti Ukrainā un Sīrijā. Pats Hodžess šī gada sākumā brīdināja par Krievijas elektroniskā kara potenciālu Ukrainā.

Elektroniskā kara sistēmas, kas izvietotas Kaļiņingradā, var palīdzēt bloķēt aviācijas piekļuvi reģionam, tostarp Baltijas valstīm, intervijā portālam "Delfi" 2016. gadā skaidroja militārais eksperts Igors Sutjagins.

Savukārt nupat tapis zināms, ka Krievija Kaļiņingradā un Baltkrievijā izvietos sakaru slāpēšanas iekārtas "Samarkanda".

"Es nevēlos iet detaļās, bet mēs esam labi informēti par šīm spējām un kur iekārtas ir izvietotas. Mēs esam daudz mācījušies par to pielietojumu Ukrainā un Sīrijā. Mēs pie tā strādājam," atbild Hodžess.

Baltijas valstu aizsardzības uzlabošanai, protams, var darīt vairāk, piemēram, jautājumā par loģistiku un militāro mobilitāti, atzīst bijušas ASV Eiropas spēku komandieris.

Savukārt politisks lēmums ir jāpieņem jautājumā par alianses dalībvalstu vienību savstarpējiem sakariem taktiskajā līmenī, atzīst Hodžess. Pašlaik ASV spēki izmanto cita veida šifrēšanu savās rācijās, ko ASV likumdevēji nav ļāvuši nodot sabiedrotajiem. Rezultātā, piemēram, amerikāņu un latviešu vienības nevar droši komunicēt savā starpā tiešā veidā, tāpēc ir jāiesūta savs sakarnieks otrā vienībā, skaidro ģenerālleitnants.

"Ar taktiskā līmeņa rācijām mums visiem jārunā vienā drošā tīklā, lai kāds arī nebūtu raidstaciju zīmols. Atslēga ir politisks lēmums, tas nav tehnisks jautājums. Un tas ir tas, uz ko es esmu spiedis gadiem," skaidro Hodžess.

Atbildot uz jautājumu, kas, viņaprāt, ir lielākais izaicinājums un problēma mūsu reģiona aizsardzībā, ģenerālleitnants norāda uz pretraķešu aizsardzību un apmaiņu ar izlūkošanas informāciju.

"Pretgaisa un pretraķešu aizsardzība ir lieta, kam jāpievērš uzmanība. Un es arī vēlos redzēt uzlabotu dalīšanos ar izlūkošanas datiem," stāsta Hodžess, skaidrojot, ka latvieši par Krieviju zina daudz vairāk nekā amerikāņi jel kādreiz zinās.

Efektīva apmaiņa ar izlūkošanas informāciju var dot priekšrocības NATO, viņš uzsver.

"Es nesaku, kas tas nedarbojas," viņš precizē, "mēs smagi strādājām pirms Krievijas mācībām "Zapad", lai to uzlabotu, bet tai būtu jābūt normai."

Jāpiebilst, ka jautājumu par aizsardzību pret raķetēm aktualizē ASV prezidenta Donalda Trampa nesenais paziņojums, ka viņa valsts varētu izstāties no Līguma par vidējās un tuvās darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF).

Galvenais ASV līdera pamatojums izstāties no INF līguma, ir apsūdzības, ka Krievija pati to pārkāpj. ASV uzskata, ka Krievija ir izstrādājusi jaunu vidēja darbības rādiusa raķeti "Novator 9M729" jeb SSC-8 NATO klasifikācijā.

Šādas raķetes radīšana ir INF pārkāpums un tā ļauj Krievijai veikt ātru konvencionālo vai kodoltriecienu pa NATO valstīm. Krievija nav atklājusi daudz informācijas par jauno raķeti, bet noliedz, ka tas būtu INF pārkāpums.

ASV nostāju atbalsta arī NATO. "INF līgums nav efektīvs, ja to ievēro tikai viena puse," paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.