Lietuvas valdība apstiprina evakuācijas plānu Astravjecas AES avārijas gadījumā  (11)

Tas paredz, ka Lietuvā tiktu evakuēti 6000 cilvēku, kas dzīvo 30 kilometru zonā no šā objekta - tā dēvētajā aktīvās aizsardzības joslā, kura ietver teritorijas Viļņas rajona un Švenčoņu rajona pašvaldībās.

Plāns attiecas uz sliktāko iespējamo notikumu attīstību - ja avārija būtu nopietna un tobrīd valdītu Lietuvai nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Viļņa šai visbīstamākajā zonā neietilpst, un galvaspilsētas iedzīvotāju evakuācija nav plānota.

Vienlaikus paredzēta arī preventīva simts kilometru aizsardzības zona, kur avārijas gadījumā tiktu veikti citi drošības pasākumi.

Plānā aprakstīta kārtība, kādā brīdināmi, informējami un evakuējami iedzīvotāji, kā arī noteiktas valsts un pašvaldību pārstāvju funkcijas šādā situācijā.

Aplēsts, ka visa gatavošanās sliktākajam scenārijam, civilās aizsardzības līdzekļu iegāde, evakuācija un pagaidu izmitināšana izmaksātu aptuveni 20 miljonus eiro.

Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.