Ziemeļkorejā plaši izplatīta amatpersonu seksuālā vardarbība pret sievietēm, atklāj ziņojums  (73)

98 lapaspuses garais ziņojums balstīts divu gadu ilgā darbā un desmitiem interviju ar seksuālās vardarbības upuriem no Ziemeļkorejas, kuriem izdevies aizbēgt no noslēgtās valsts.

Liecības atklāj apspiestības pasauli, kurā amatpersonas – no policistiem un cietumsargiem līdz tirgus uzraugiem – regulāri izmanto sievietes, nesaskaroties ne ar kādām sekām.

"Negribēti seksuālie kontakti Ziemeļkorejā ir tik izplatīti, ka tie tiek pieņemti kā daļa no parastās dzīves," teikts ziņojumā.

HRW seksuālo vardarbību Ziemeļkorejā raksturo kā "atklātu, nerisinātu un plaši pieļautu noslēpumu". "Ziemeļkorejas sievietes, iespējams, teiktu "Me Too", ja domātu, ka ir kāda iespēja panākt taisnīgumu, bet viņu balsis apklusina Kima Čenuna diktatūra," norāda HRW izpilddirektors Kenets Rots.

No visiem intervētajiem seksuālās vardarbības upuriem, tikai viena teica, ka ir mēģinājusi ziņot pat notikušo. Neviena cita nav sūdzējusies, jo "neuzticas policijai un netic, ka policija vēlēsies rīkoties".

"Viņi uzskata mūs par rotaļlietām. Mēs esam pakļautas vīriešu žēlastībai," intervijā pastāstīja kāda bijusī tirgus pārdevēja. Viņa piedzīvojusi daudzus seksuālos uzbrukumus, kad policisti vai tirgus sargi likuši viņai doties tiem līdzi.

Sievietes tirgū ir spiestas dot kukuļus amatpersonām, lai izvairītos no uzmākšanās. Tāpat amatpersonas jebkurā brīdī var pārmeklēt sievietes, aizbildinoties ar aizliegtu materiālu meklēšanu.

Seksuālās izmantošanas gaisotne ir tik izplatīta, ka uzbrukumi tiek uzskatīti par normālu kā no varmāku, tā upuru puses, viņa raksturo.

Medicīnas darbinieki, kas aizbēguši no totalitārās zemes, stāsta, ka valstī nemaz nav protokola, kā ārstēt un pārbaudīt seksuālās vardarbības upurus vai ievākt pierādījumus, teikts ziņojumā.

Kāda bijusī policiste no Ziemeļkorejas raidsabiedrībai CNN atklāja, ka seksuālus uzbrukumus piedzīvojuši 90% sieviešu, ko viņa pazina. Kāda viņas draudzene pēc seksuālās vardarbības mēģinājusi izdarīt pašnāvību 17 gadu vecumā.

"Lai izvairītos no izvarošanas, vecāki viņai teica nākt mājās pirms tumsas, bet tādas lietas notiek gaišā dienas laikā," atklāja sieviete. Arī sievietēm, kas iestājas armijā vai vēlas iestāties partijā, tiek pieprasīti seksuāli labumi no augstākstāvošajiem.

Viņas pieredzē retajos gadījumos, kad kāda sieviete ziņojusi par uzbrukumu, tiek izdarīts spiediens, lai izmeklēšanas tiktu pārtraukta. "Kad varmāka ir amatpersona, pat, ja lieta nonāk līdz policijai, tā tiks ignorēta," viņa skaidro.

"Pat ja es vai kāds cits iecirknī mēģina izmeklēt, kāds augstāks liks to izbeigt. Viņi ir neaizskarami," raksturo sieviete. Viņa skaidro, ka tieši viņas personīgā pieredze ar seksuālo vardarbību lielā mērā ietekmējusi lēmumu bēgt no slēgtās valsts.

Pat ja seksuālie varmākas tiek saukti pie atbildības, cieš arī sievietes. Seulā dzīvojoša aizbēgusī ziemeļkorejiete un Jaunās Korejas sieviešu apvienības vadītāja Lī Sojeona raidsabiedrībai atklāj, kā viņas dienesta laikā armijā vienības komandieris regulāri izmantojis sieviešu karavīrus.

Komandieris tika atbrīvots no amata, viņa vietnieks aizrotēts uz citu vienību, bet cietušās sievietes – ar negodu atbrīvotas no dienesta.

"Vainīgie parasti netiek sodīti, ja upuru skaits ir viens vai divi. Jo augstāka vainīgā pakāpe, jo mazāka iespēja, ka tas tiks sodīts. Šajā gadījumā viņš uzbruka aptuveni 30 sievietēm," stāsta Lī.

"Upuri tika ar negodu atlaisti, jo tika uzskatīts, ka viņām vienkārši bija seksuāli sakari ar komandieri dienesta laikā," atklāj sieviete.

Arī pēc incidentiem sievietes turpina ciest, jo sabiedrība viņas nepieņem un vaino par neapdomību un pavedinošu uzvedību, viņa stāsta.

"Tur nav izpratnes, kas ir pareizi un kas nepareizi. Partijas amatpersonām būtu jāsaprot, ka tā ir problēma, lai situācija tiktu mainīta, bet viņi to neredz. Viņi paši ir iesaistītie," secina Lī.

Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit.