Bezkrāsu revolūcija: Kas notika un notiek Armēnijā  (74)

Līdz revolūcijas apmēriem strauji izaugušie protesti Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstī, kura ir arī Krievijas veidotās Eirāzijas ekonomiskās savienības locekle, patiesi pārsteidza daudzus. Uz brīdi Armēnijas ciešākie starptautiskie partneri ievilka elpu, lai saprastu, ko tieši nesīs šie miermīlīgie protesti, kuru līderi šķietami neiestājās par kādu konkrētu politikas virzienu – protestētājus vienoja tikai soctīklos vīdošā mirkļbirka #MerzhirSerzhin jeb "noraidīt Seržu". Revolūcijas rezultātā Sargsjana vietā jau 8. maijā premjerministra krēslā sēdās Nikols Pašinjans.

Ārēji joprojām nemanāmās pārmaiņas valstī intervijā aicināju skaidrot politikas analītiķi un Armēnijas prezidenta padomnieku Tevanu Poghosjanu.

Jautāts, kā īsumā skaidrot šogad pieredzētos notikumus Armēnijā, Poghosjans uzsver, ka notikušais nepārprotami bija revolūcija. "Tā nebija velveta, tā nebija asiņaina, bet tā bija pirmā revolūcija bez jebkādas krāsas, jo tai nebija nekādas ietekmes uz ģeopolitisko situāciju. Tā bija pilnībā Armēnijas iekšējais notikums," viņš skaidro.

"Tā bija par demokrātiju, par mums. Mēs nevēlamies demokrātiju Armēnijā, lai tādējādi izpatiktu eiropiešiem vai krieviem. Mēs demokrātiju saprotam kā savu vērtību, kā kaut ko, ko mēs paši vēlamies un par ko cīnījāmies revolūcijā. Tāpēc mēs nemeklējām palīdzību ārpusē," stāsta prezidenta padomnieks.

Poghosjans norāda, ka demokrātiska izpratne ietvēra arī starptautisko saistību ievērošanu, kuras Armēnija uzņēmusies.

Armēnijas prezidenta padomnieks Tevans Poghosjans Foto: Personīgais arhīvs

"Attiecīgi starptautiskos līgumus mēs turpinām respektēt neatkarīgi no iekšējām pārmaiņām. Mēs esam daļa no Eirāzijas ekonomiskās savienības, mums ir arī sadarbība ar Eiropas Savienību –2017. gadā mēs kā pirmā Eirāzijas bloka valsts parakstījām sadarbības līgumu ar ES [Visaptverošo un uzlaboto partnerības nolīgumu (CEPA) – red.], kas faktiski ir Asociācijas līgums ar "mīnusu" –kamēr citi draugi nemaksā neko, mēs maksājam tarifus. Savukārt visa politiskā un ekonomiskā pakotne, kas vērsta uz reformām, ir tajā iekļauta," viņš klāsta.

Jautāts, vai jaunās sejas politikā, kuras valdībā un dažādās institūcijās lielā skaitā kopš premjera amata ieņemšanas ieveda Pašinjans, patiešām līdz ar sevi nenes līdz arī pārmaiņas, politologs atzīmē, ka ne. Vismaz pagaidām ne.

Prezidenta padomnieks stāsta, ka politikā patlaban darbojas jauni cilvēki, no kuriem daudzi nāk no nevalstiskā sektora. "To Armēnijā lielākoties balsta ASV un ES organizāciju dotācijas, jo faktiski citu nav. Armēnijā no valsts puses šis sektors nekad nav atbalstīts. Cilvēkiem ienākot no nevalstiskā sektora, no viņiem tiek sagaidītas tūlītējas pārmaiņas, bet jāatceras, ka viņi jaunajos amatos nonākuši, jo ir eksperti, ārpolitikas veidotāji, ne tāpēc, ka kāds iepriekš maksājis par viņu projektiem," uzver Poghosjans, "tāpēc vien, ka iepriekš tavu darbu finansēja, piemēram, sponsori no Latvijas, pirmajā dienā tu nenāksi klajā ar politiku, kas iestāsies par virzību uz ES. Tu sāc strādāt valsts labā, balstoties uz savas valsts likumiem, slēgtajiem līgumiem un vērtībām, kuras mums ir vienojošas. Tas ir par demokrātiju, ne par kāda virziena izvēli."

Analītiķis uzsver, ka iestātos pret, ja visi jaunpienācēji politikā galvenokārt nebūtu pro-armēniski, un savu darbu neveltītu Armēnijas interesēm. Viņaprāt tas arī skaidro, kāpēc vēl nevajag meklēt pārmaiņas valsts politiskajā virzienā – politika, kuru viņi veidos, sākotnēji jāpiedāvā izvērtēšanai sabiedrībai

"Arī man ir savs skatījums, ļoti labi saprotu, kurp Armēnijai jādodas. Savulaik parlamentā biju viens no tiem, kuri iestājās pret valsts dalību Eirāzijas ekonomiskajā savienībā, un vēlējos, lai Armēnija paraksta Asociācijas līgumu ar ES. Bet Armēnija izdarīja otrādi, un uzskatu, ka jaunpienācējiem tas ir jārespektē. Viņiem arī jāstrādā, lai izveidotu jaunu politiku, jāizskaidro tā sabiedrībā un tikai tad jādodas tās virzienā. Strauja raustīšanās no labās uz kreiso pusi, no augšas uz leju, nav veids, kā pārliecināt partnerus sevi uztver par nopietnu starptautisko spēlētāju," skaidro padomnieks.

Poghosjans arī noraida pieņēmumu, ka Armēnijas ārpolitika šobrīd būtu apturēta. "Premjerministrs ir piedalījies visās svarīgajās tikšanās, kur tas bija nepieciešams – Eirāzijas valstu samitā, Jauno valstu samitā, UN Ģenerālasamblejā, NATO samitā. Viņš dodas uz Briseli, Ņujorku, Maskavu un Dušanbi," viņš skaidro.

Poghosjans stāsta, ka Armēnija kopš pavasara revolūcijas turpina pašattīrīties – apkaro korupciju, sakārto administratīvo pārvaldi un pilnveido demokrātiskās institūcijas. "Tas arī ir iemesls, kādēļ galēja politika nav izveidota, un attiecībā uz ārpolitiku pagaidām nekas netiek mainīts. Tas ir process, kas turpinās. Dažkārt nepieciešams tikai atrast labāko veidu, kā kaut kas ir darāms," viņš skaidro.

"Armēņu problēma nav saistīta ar prorietumniecisku vai prokrievisku skatījumu, armēņu lielākā problēma ir korumpētā sistēma. Sākotnēji jātiek galā ar korupciju. Tikai tad, kad korupcija būs pienācīgi apkarota, kad brīvas vēlēšanas un demokrātiskās institūcijas sāks strādāt, atbilstoši sabiedrības prasībām, jaunie politiķi spers nākamos soļus."

Armēnijā notiekošajām pārmaiņām jūtama arī pretestība no iepriekšējās sistēmas puses, atzīmē politikas analītiķis, bet, viņaprāt, tā ir pārāk vāja, lai pārtrauktu pastāvošo "pacēlumu, kas valda Armēnijā". "Armēņi zina ka pretestība būs un tā būs jūtama, bet jādara viss, lai sagatavotos un nepieļautu iešanu atpakaļgaitā. Pārmaiņām šoreiz jābūt neatgriezeniskām, un mums pie tā ir jāstrādā. Sākotnēji jānodrošinās, ka tas notiek atbilstošā demokrātiskā ceļā," saka politologs.

"Piemēram, jūs [Eiropas Savienība] strādājat ar Moldovu, palīdzējāt nodrošināt, ka tās institūcijas darbojas pēc demokrātiskiem principiem, bet viņi demokrātiski ievēlēja to vīru, Dodonu, par prezidentu, un to ir jārespektē," atzīmē Poghosjans.

"Kad sākās revolūcija, eiropieši domāja, ka Armēnija dodas viņu virzienā, krievi domāja, ka Armēnija virzās pavisam kaut kur citur, katrs starptautiskais spēlētājs nogaidīja un uz to skatījās no sava skatupunkta," viņš saka, "vienīgie, kas no tās negaidīja labo, kreiso, ziemeļu, austrumu vai vēl kādu virzienu, bija paši armēņi. Mēs teicām: "Mums ir valsts ar savu konstitūciju, likumiem, deklarētām vērtībām, un mūsu mērķis – tās pacelšana." Mēs to darām sev."

Poghosjans uzsver, ka nepietiks tikai ar politikas pārmaiņām, un būs jāmaina arī mentalitāte. "Lielā mērā problēmas radīja domāšanas un dzīves veids. Tagad mums nepieciešamas revolūcijas arī šajā sfērā," viņš uzskata.

Politiskais analītiķis norāda, ka revolūcijas turpinājumu redz arī dažādās iestādēs. "No tiem, kas sāka darbu pēc revolūcijas, pamazām izskan aicinājumi un plāni kaut ko mainīt, jo ir lietas, kuras var mainīt vienā dienā, bet daudzām pārmaiņām vajadzēs daudz, daudz ilgāku laiku." Kā vienu no piemēriem viņš min vēlēšanu kodeksa izmaiņas, pie kurām likumdevēji strādājot vairāk nekā pusgadu. Intervijas laikā vēl nebija zināms, ka parlaments tās oktobra beigās noraidīs.

Viņš uzsver, ka visu sistēmu nevar apstādināt un sākt būvēt no jauna uzreiz, jo cilvēki no tās ir atkarīgi. "Jūsu politiķi var nākt pie varas un paziņot, ka maina politisko virzienu, bet tas notiktu demokrātiski. Tas nozīmētu, ka jau priekšvēlēšanu laikā viņi būtu teikuši, ka to darīs, jo, ja viņi pēkšņi ietu pretējā virzienā, tā būtu viņu politiskā pašnāvība. Amerikāņiem ir Tramps, lai gan par Klintones kundzi balsis atdeva skaitliski vairāk cilvēku, bet tāda – atšķirīga – ir amerikāņu sistēma, un pasaule to pieņem. Un Tramps dara tieši to, ko solīja vēlētājiem pirms vēlēšanām. Arī mēs gribam demokrātisko sistēmu," revolūcijas ideju skaidro politologs.

"Ticu, ka tie, kas tagad piedalījās referendumā, kad pienāks laiks, būs dažādās politiskās partijās. Tagad viņi nāca ar revolūciju, un pat parlamenta apstiprinātais premjers bija revolūcijas – cilvēku – izvirzīts. Lai gan par Armēniju runājam kā senu vēsturisku valsti, kā republika tā svin vien simtgadi, no kuras tikai pēdējos 27 gadus mēs eksistējam tādi, kādi esam šodien. Attīstība vēl prasīs laiku, bet galvenais ir pareizais virziens. Lai visi respektētu šo sabiedrību un valsti, tai jābūt paredzamai, uzticamai un demokrātiska," uzsver Poghosjans.