ASV varētu īstenot zināmus pasākumus, lai apturētu strīdīgus vērtējumus izsaukušā gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecību, kas iecerēts Krievijas gāzes piegādēm Eiropai, otrdien brīdinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Gordons Sondlends.
"Ir vairāki instrumenti, kas ir Savienotajām Valstīm, un mēs neesam vēl izmantojuši visu instrumentu kopumu, kas var būtiski apdraudēt - ja ne pat pilnībā apturēt - šo projektu," domnīcas pasākumā Briselē sacīja vēstnieks.
"Mēs ceram, ka opozīcija pret šo projektu strādās saskanīgi, jo ES un dalībvalstis ir vienisprātis, ka atkarība no Krievijas enerģijas nav labs ilgtermiņa ģeopolitisks lēmums," Eiropas Politikas centra rīkotajā pasākumā otrdien norādīja Sondlends.
"Ja šī filozofija netiks pieņemta un "Nord Stream" tiks turpināts, tad prezidenta rīcībā ir daudzi, daudzi citi instrumenti, lai mēģinātu ierobežot un apturēt šo projektu, "viņš piebilda, plašāk šo tēmu neizvēršot.
Paredzēts, ka "Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.
"Nord Stream 2" celtniecība sākās maijā un to plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Tuvākajos gados šis gāzesvads, domājams, dubultos Krievijas dabasgāzes eksportu uz Vāciju.
Polija, Savienotās Valstis un Ukraina ir kritizējušas Vāciju, ka tā pieļāvusi šī projekta īstenošanu.
Krievijas uzņēmums "Gazprom" ir vienīgais "Nord Stream 2" akcionārs un segs pusi no gāzesvada izmaksām. Pārējo finansēs piecas Rietumu kompānijas.
Poliju un Ukrainu uztrauc, ka tās līdz ar projekta īstenošanu nesaņemts maksājumus par Krievijas gāzes tranzītu uz Rietumeiropu.
Citas valstis projektu kritizē, jo tas palielinās Eiropas valstu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.
ASV prezidents Donalds Tramps paudis nosodījumu šim projektam, NATO samitā jūlijā kritizējot Vāciju, ka to "pilnībā kontrolē" Maskava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
