Vācijas kancleres Angelas Merkeles runa Eiropas Parlamentā (EP) izsauca gaidīto vētru pasaules lielākajos medijos, tomēr ne to iemeslu dēļ, kuri bija izskanējuši iepriekš. Līdzās mudinājumam neaizmirst par solidaritāti, toleranci un dažādību kā Eiropas galvenajām vērtībām, Vācijas līdere paziņoja, ka "pienācis laiks izveidot īstu Eiropas armiju". Eiroparlamentā pretrunīgi uzņemtā ideja faktiski atkārtoja nesenu līdzīgu Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumu. Lai gan to atbalsta divu lielāko Eiropas Savienības (ES) valstu līderi, "īstas Eiropas armijas" izveide nav ne mēnešu, ne pat tuvāko gadu jautājums.
ES armija nav divu valstu lēmums
"Eiropas armijas radīšana ir garš process, kas prasīs vēl daudzu līgumu slēgšanu," portālam "Delfi" norāda bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Paets, kurš jau pirms diviem gadiem EP izstrādāja ziņojumu par Eiropas aizsardzības savienību, kas raisīja pirmās skaļās debates, ka ES institūcijas veido armiju.
Tomēr šādas armijas ideja augstākajā līmenī tiek apsvērta jau vairākus gadus. No jauna tā uzvirmoja 2015. gada pavasarī, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers to minēja kā "līdzekli, lai Krievijai parādītu, ka mēs Eiropas vērtību aizsargāšanu uztveram nopietni". Jau tobrīd viņš atzīmēja, ka tā nebūtu konkurents NATO, bet gan instruments, lai stiprinātu eiropu un nodrošinātu, ka starp Eiropas valstīm vairs nekad neizceļas karš, viņa teikto "Die Welt am Sonntag", pārstāstīja "EU Observer".
Vienotas ES armijas idejai vienmēr bijis spēcīgs pretinieks – Lielbritānija, kuras armija ir otra lielākā ES pēc Francijas. Līdz ar "Brexit" referendumu tas vairs nav pretarguments armijas neveidošanai. Arī Krievijas agresija Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa kritika NATO un apgalvojumi, ka Eiropas valstis aizsardzībā dara par maz eiropiešu līderu vidū nostiprināja pārliecību par nepieciešamību palielināt militāros Tēriņus. Jau 2016. gadā ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni piedāvāja savienībai jaunu globālās stratēģijas un ārpolitikas plānu, kas ietvēra vairākus militārās integrācijas aspektus, tostarp vienotu karavīru apmācību un militārās rūpniecības atbalstu.
Lai gan plāns tika atbalstīts un pērn EK izvedoja Eiropas Aizsardzības fondu ar gada budžetu 5,5 miljardi eiro galvenokārt militārās izpētes un industrijas atbalstam, joprojām ne visas valstis atbalsta vienotas armijas ideju. Piemēram, pērn dalībvalstu līderu pieņemto vienošanos Pastāvīgam strukturētās sadarbības ietvaram drošībā un aizsardzībā (PESCO) neatbalstīja un attiecīgi PESCO nepiedalās ne tikai ES pametošā Lielbritānija, bet arī Dānija un Malta. Savukārt Īrijā pievienošanos pavadīja karstas debates par valsts militārās neitralitātes zaudēšanu.
Tātad pretreakcija pastiprinātai sadarbībai militārajā jomā ES pastāv pat bez idejas par vienotas armijas izveidi. Kā atzīmē eiroparlamentārietis Paets, kurš pēc ziņojuma par ES aizsardzības savienības izveidi, strādāja arī pie ziņojuma par kiberdrošību, līdz vienotai Eiropas armijai vēl ir daudz līgumu. Tas nozīmē ilgstošas diskusijas, kopsaucēju meklēšanu, piekāpšanos, kā arī asu pretreakciju, kādu jau saņēmuši citi, vēl tālu no Merkeles piesauktās "īstās armijas" esoši projekti. Vienlaikus Paets atzīst: "Patlaban ir pārāk agri runāt par Eiropas armiju, bet priecājos, ka ES institūcijās un dalībvalstīs aizvien turpina pieaugt atbalsts spēcīgākai vienotai Eiropas aizsardzībai."
Eiropas armija nav uzspiežama
Paetsa minētais atbalsta pieaugums Eiropas Savienības institūcijās iezīmē vēl kādu aspektu – institūcijas pašas par sevi ir sarežģītas struktūras, kurās nevalda vienprātība.
Lai gan 2015. gadā vienotas armijas ideja izskanēja tieši no Eiropas Komitejas prezidenta mutes, tā līdz šim to nav tālāk virzījusi. Vismaz ne publiski. "EK mēs runājam par kopējo drošības un aizsardzības politiku, bet ES ietvaros jāmeklē iespējas efektīvāk izmantot ES esošo militāro potenciālu, novēršot [izdevumu] dublēšanos, kas neizbēgami ir 28 dalībvalstu armijās. Faktiski pie tā darbs jau notiek," Merkeles teikto tūlīt pēc kancleres uzrunas komentēja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Savukārt ES Padomē, kurā pārstāvēti visu valstu valdības pārstāvji, īpaši svarīgās jomās lēmumus pieņem pēc vienprātības principa un katras valsts pārstāvjiem ir veto tiesības. Tātad, Dānija, Malta, Īrija, kuras jau līdz šim iestājušās pret sadarbību militārā jomā ES ietvaros, varētu likt šķēršļus arī vienotas armijas idejai.
Tāpat varētu būt vēl vairākas valstis, kuras labprāt vēlas sadarboties vienotos militāros iepirkumos, tādējādi samazinot savus aizsardzības izdevumus, bet kategoriski iestājas pret savas armijas daļu nodošanu citas ES valsts vai kopējai komandstruktūrai.
Arī Eiropas Parlamentā, kuru Merkele uzrunā nodēvēja par lieliskāko parlamentu pasaulē, jo tajā ievēlētie deputāti pārstāv pusmiljarda cilvēku jeb aptuveni 7% pasaules iedzīvotāju viedokli, nepastāv vienprātība.
Visskaļāk pret jebkādu militāro sadarbību Eiropas Savienības ietvaros iebilst Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, taču armijas ideju kritizējuši dažādu politisko grupu, tostarp konservatīvo, sociālistu, galēji labējo un galēji kreiso pārstāvji. Turklāt jau pēc nākamā gada pavasarī gaidāmajām vēlēšanām vietu sadalījums EP politisko grupu starpā un attiecīgi arī atbalsts vienotai ES armijai varētu būt pavisam citāds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
