Igaunijas valdība neatbalsta ANO Globālo migrācijas līgumu  (12)

Ārlietu ministrs Svens Miksers, kas pārstāv Sociāldemokrātisko partiju, izteicis valdībai priekšlikumu atbalstīt šo paktu, savukārt Tieslietu ministrs Urmass Reinsalu no partijas "Tēvzeme" aicinājis ministru kabinetu to neatbalstīt, un valdībai nav izdevies panākt vienprātību šai jautājumā.

Miksers avīzei paudis nožēlu par šādu lēmumu, norādot, ka konsensa panākšanu bloķējusi partija "Tēvzeme". "To, kas šodien notika, nevar vērtēt pozitīvi," viņš paziņojis, piebilstot, ka šīsdienas lēmums nelabvēlīgi ietekmēs turpmāko valdības darbu, un neizslēdzot iespēju, ka viņš pats varētu atkāpties.

"Veidojot koalīciju, mēs vienojāmies lēmumus pieņemt konsensa ceļā. Diemžēl šodien mēs konsensu nepanācām," savukārt izteicies premjerministrs Jiri Ratass. "Visaptveroša migrācijas kontrole ir svarīga visām valstīm, un Igaunijas likumi atspoguļo Eiropas demokrātiskos principus gan šodien, gan nākotnē."

Tiesiski nesaistošais ANO Globālais migrācijas līgums, kura mērķis ir atvērt legālās migrācijas ceļus, lai varētu labāk vadīt arvien pieaugošo migrantu plūsmu, tika pabeigts jūlijā, un decembrī to plānots oficiāli apstiprināt konferencē Marokā.

Igaunijas Rīgikogu Reformu partijas un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) frakciju deputāti pagājušajā nedēļā kritizēja valdību, ka tā šai jautājumā nav konsultējusies ar parlamentu, bet tēvzemiešu frakcija pirmdien aicināja Igauniju nepievienoties līgumam, uzskatot, ka tas varētu ierobežot valsts suverenitāti migrācijas regulācijas jautājumā. Kā vēstīja mediji, visai piesardzīgi šo vienošanos vērtējuši arī daži Centra partijas politiķi.

Tēvzemiešu līderis Helirs Valdors Sēders brīdināja par risku, ka migrācijas līgums var kļūt par parastu starptautisko tiesību daļu un līdz ar to ierobežot valstu pilnvaras attiecībā uz migrācijas regulēšanu. Viņš arī norādīja, ka jau šobrīd ir vairāki tādi ANO tiesību akti, kurus Igaunija nav atbalstījusi, tādēļ par jaunu precedentu runāt nevar.

Savukārt ārlietu ministrs pirmdien izteicās, ka politiskais strupceļš, kas Igaunijā izveidojies šai jautājumā, būtu risināms, pievienojot līgumam Igaunijas valdības deklarāciju, kurā būtu apliecināts Igaunijas suverenitātes princips. Šādu ideju izvirzīja Tartu universitātes profesors, starptautisko tiesību eksperts Lauri Melkso, kas pirmdien iepazīstināja ar jautājuma analīzi parlamenta ārlietu komiteju.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai paziņojis Miksers, "šī valdība šodien beigusi efektīvu darbību" un turpmāk līdz pat martā gaidāmajām vēlēšanām "pieņems tikai formālus lēmumus".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida iepriekš izteikusies, ka nedosies uz Maroku, ja valdībai neizdosies panākt vienotu nostāju jautājumā par šo līgumu.

Globālo migrācijas līgumu neatbalstīs arī ASV, Austrija, Čehija un Ungārija. Šīm valstīm, iespējams, varētu pievienoties arī Polija un Bulgārija.