Eiropas Savienības valstis (ES) veidos vienotu izlūku skolu, kopīgi attīstīs militārās bezpilota sistēmas uz ūdens, gaisā un uz zemes, kā arī strādās pie armiju komunikācijas un mobilitātes uzlabošanas, pirmdien vienojās 25 ES dalībvalstu aizsardzības ministri, tādējādi stiprinot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO). Vienošanās paktu nav parakstījušas vienīgi Malta, Dānija un Lielbritānija.
ES vienotā izlūku skola ir pirmā kopīgā informācijas ievākšanas institūcija kopš pērn decembrī dalībvalstis vienojās par PESCO. Sadarbības pakts tiek uzskatīts par pirmo, bet vēl ļoti agrīno soli ceļā uz vienotu ES aizsardzības bloku jeb "īstu Eiropas armiju", kā to pagājušajā nedēļā runā Eiropas Parlamentā nodēvēja Vācijas kanclere Angela Merkele. ES vienotu sadarbību izlūkošanas jomā līdz šim bloķēja Lielbritānija, kura kopā ar ASV, Kanādu, Jaunzēlandi un Austrāliju veido izlūkošanas aliansi "Five Eyes" ("Piecas acis"), atzīmē medijs "Politico".
Izlūku skolu plānots uzticēt Grieķijai, kurai varētu palīdzēt Kipra. Grieķija apņēmusies arī veidot un vadīt īpaši augstu kvalificētu helikopteru pilotu apmācību centru, kā arī vadīt ātrās reaģēšanas specvienību projektu, kurš paredzot radīt nelielas vienības tūlītējai iesaistīties starpvalstu operācijās.
Francija un Zviedrija savukārt kopā veidos un vadīs karavīru pārbaudes un izaugsmes centru, kas vismaz sākotnēji pamatā koordinēs jau pastāvošo nacionālo testēšanas un apmācību centru savstarpējo sadarbību.
Igaunija apņēmusies vadīt modulāras bezvadu sauszemes sistēmas izstrādi, kam būtu digitāli neuzlaužama un autonoma navigācijas sistēma. Šajā projektā apņēmusies iesaistīties arī Latvija. Latvija uzņēmusies daļu atbildības arī par projektu militārās mobilitātes uzlabošanai starp ES dalībvalstīm, ko vadīs Nīderlande, kā arī par daļēji autonomu jūras mīnu meklēšanas tehnoloģiju izstrādi, ko vadīs Beļģija.
Savukārt Vācija uzņēmusies vadīt trīs projektus – jaunu militāro dronu izstrādi, ģeometriskās un un okeanogrāfiskās informācijas ievākšanas un analīzes sistēmas pilnveidi, kā arī Vācijas-Francijas ražoto "Tiger" helikopteru uzbrukuma un komunikāciju sistēmu uzlabošanu.
Francija plāno attīstīt Eiropas nākamās paaudzes vidēja darbības rādiusa komunikācijas sistēmas, kā arī raķešu sistēmas. Tāpat francūžu vadībā tiks pilnveidota prakse dalībvalstu armijām izmantot citu ES valstu militārās bāzes aizjūrās, kas ievērojami samazinātu dislokācijas laiku krīžu situācijās. Francija vadīs arī uz Eiropas globālās pozicionēšanas sistēmas "Galileo" bāzes radītas militārās pozicionēšanas, navigācijas un plānošanas sistēmas izstrādi.
Itāļi kopā ar francūžiem strādās pie autonomas Eiropas militārās kosmosa novērošanas sistēmas (SSA) izstrādes. Savukārt Čehija uzņēmusies radīt Eiropas vienotos elektroniskās karadarbības spēkus, kuru uzdevums būtu atbalstīt ES kaujas grupas militārās operācijās.
Bulgārija uzņēmušies vadīt "modulāra zemūdens komplekta" izstrādi, dēvētu par "Divepack", kas, spriežot pēc apraksta, kalpotu kā īsā laikā dislocējama bāze okeānos, jūrās un iekšzemes ūdeņos speciālo uzdevumu vienībām, nirējiem un bezpilota zemūdenēm. Savukārt Austrija uzņēmusies rūpes par ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko briesmu novērošanas sistēmas izveidi.
Pilns kopēju ES dalībvalstu militāro projektu plāns PESCO ietvaros pieejams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
