Mirušais GRU vadītājs septembrī esot ticis izsaukts skaidroties pie Putina  (94)

Par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GU jeb GRU) priekšnieka ģenerālpulkveža Igora Korobova nāvi Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja 22. novembrī.

62 gadus vecais Korobovs miris 21. novembrī no "smagas un ilgstošas slimības", paziņoja iestāde.

Savukārt žurnālists Sergejs Kaņevs jau oktobrī, rakstā par vainīgā meklēšanu GRU neveiksmīgajā mēģinājumā Anglijā noindēt bijušo dienesta aģentu Sergeju Skripaļu, klāstīja, ka Korobovs it kā izsaukts "uz paklāja" pie Vladimira Putina, un pēc šīs tikšanās viņam kļuvis slikti ar veselību.

"Nav izslēgts, ka līdz gada beigām Korobovu atcels no amata, bet viņa vietu ieņems Ļeņingradā dzimušais ģenerālis Sergejs Gizunovs," rakstīja Kaņevs.

22. novembrī Aizsardzības ministrija paziņoja par Korobova nāvi. Par GRU vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts 58 gadus vecais Igors Kostjukovs – viens no militārās operācijas Sīrijā vadītājiem, ziņo portāls RBK.

Ziņas par Korobova nāvi izskan laikā, kad GRU vārds locīts saistībā ar vairākām operācijām ārzemēs, tostarp martā notikušo neveiksmīgo bijušā aģenta Sergeja Skripaļa indēšana ar nervu gāzi "Novičok" Anglijā.

Britu varasiestādes identificēja divus GRU aģentus, kas pastrādājuši šo uzbrukumu. Viņi tika identificēti kā Aleksnadrs Petrovs un Ruslans Boširovs. Izmeklējošie žurnālisti drīz vien noskaidroja, ka patiesībā tie ir Krievijas varoņa titulu ieguvuši GRU aģenti Aleksandrs Miškins un Anatolijs Čepiga.

Korobovs GRU vadītāja amatā stājās 2016. gada janvārī – pēc tam, kad 58 gadu vecumā negaidīti bija miris iepriekšējais GRU vadītājs ģenerālpulkvedis Igors Serguns.

Serguns GRU bija vadījis četrus gadus. Saskaņā ar oficiālo versiju, viņš miris no sirdstriekas Piemaskavā. Savukārt privātā izlūkošanas analītiskā aģentūra "Stratfor" tolaik ziņoja, ka patiesībā Serguns varētu būt miris citā dienā Libānā.

2016. gada ziemā Serguns nebija vienīgā nesen mirusī augsta ranga Krievijas militārā amatpersona. Pirms gadumijas no infarkta mira ģenerālis Aleksandrs Šušukins, kurš 2014. gadā vadīja Krievijas gaisa spēku iebrukumu Krimā.

Augsta ranga Krievijas izlūkdienestu amatpersonas negaidīti vai mīklainos apstākļos ir mirušas arī iepriekš. Piemēram, 1992. gadā autoavārijā gāja bojā GRU vadītāja vietnieks, bet 1993. gadā līdzīgā avārijā gāja bojā Klusā okeāna flotes militārās pretizlūkošanas vadītājs, skaidro portāls "Meduza".

1996. gadā vienu no GRU vadītājiem nāvējoši notrieca automašīna, 1997. gadā no sava dzīvokļa loga izlēcis GRU ģenerālmajors. 1999. gadā autoavārijā gāja bojā GRU vadītāja vietnieks.

2009. gadā komandējumā uz Sīriju devās GRU vadītāja vietnieks Jurijs Ivanovs – viņu pēc tam atrada mirušu jūras krastā kādā Turcijas ciemā, atgādina "Meduza".

2012. gadā, aizrijoties ar gaļas gabalu, restorānā mira bijušais Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) ASV rezidentūras vadītājs Sergejs Tretjakovs, kurš bija pārbēdzis un nodevis dokumentus ASV, atzīmē "Meduza".