Aptuveni 8000 demonstrantu izgāja Parīzes ielās.
Visā valstī aizturēti 35 cilvēki, bet galvaspilsētā - 18. Astoņi cilvēki ievainoti, arī divi policisti. Protestos pirms nedēļas tika ievainoti 106 cilvēki.
Parīzes policija sestdien lika lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalu, lai izkliedētu protestētājus, kas Elizejas laukos centās izlauzties cauri policijas kordonam.
Pagājušo sestdien Francijā sākās protesti pret degvielas nodokļa paaugstināšanu. Protestiem turpinoties, izveidojusies plaša opozīcijas fronte pret centrisko prezidentu Emanuelu Makronu.
Parīzes policija skaidroja, ka sestdienas incidenti Parīzē ir saistīti ar "galēji labējās nometnes pārstāvjiem, kas vērsušies pret drošības spēkiem".
Neviens demonstrants nav iekļuvis zonā, ko policija norobežojusi Konkordijas laukumā un Elizejas lauku daļā, kas atrodas tuvu prezidenta pilij.
Iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs nekārtībās vainoja galēji labējo aģitatorus, kas ignorējuši aizliegumu atsevišķos Parīzes rajonos rīkot demonstrācijas un apmētājuši policistus ar dažādiem priekšmetiem.
Galēji labējās un galēji kreisās opozīcijas partijas ar protestus vērtē atzinīgi.
Pētījumu centra "Odoxa" aptaujā, kas publicēta laikrakstā "Le Figaro", konstatēts, ka 77% respondentu protestus vērtā kā "attaisnotus".
Kastanērs sadursmēs Elizejas laukos vainoja arī galēji labējo līderi Marinu Lepēnu.
Policijai pretī stājušās grupas, "kas konkrēti bija atsaukušās Marinas Lepēnas aicinājumam un grib uzbrukt valsts institūcijām, tieši tāpat kā viņi grib uzbrukt [valdības] likumdevējiem," sacīja ministrs.
Lepēna pārmetumus noraidīja, sakot, ka nekad nav aicinājusi uz vardarbību, un uzverot, ka valdība viņu nepamatoti cenšas vainot problēmās.
Francijā jau nedēļu turpinās protesti pret valdības ieceri paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai. Protestētāji, kas tērpušies dzeltenās vestēs, bloķē ceļus un bremzē auto satiksmi.
Protestu laikā vairāki simti cilvēki guvuši ievainojumus vai aizturēti.
Makrona valdība paziņojusi, ka negrasās piekāpties no iecerētās akcīzes nodokļa paaugstināšanas.
Valdība gan apsolījusi sniegt atbalstu mazturīgajiem autobraucējiem vai tiem, kuriem nākas regulāri pārvietoties lielos attālumos.
Taču šie solījumi, šķiet, nav mazinājuši protestētāju apņēmību.
Makrons pakļauts spiedienam risināt piesārņojuma problēmu vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un tajās, domājams, vides jautājumi spēlēs ievērojamu lomu.
Tā kā prezidenta reitingi noslīdējuši līdz rekordzemam līmenim, nokrītoties pat zem 30% atzīmes, viņš centies izrādīt zināmu līdzcietību.
"Mēs esam sadzirdējuši pilsoņu vēstījumu," viens no Makrona palīgiem sacīja ceturtdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
