Reaģējot uz Krievijas rīcību, kuras svētdien Kerčas šaurumā atklāja uguni un sagrāba divus Ukrainas spēku bruņukuterus un velkoni, Ukrainā izsludināta bruņoto spēku pilna kaujas gatavība un parlaments lems par karastāvokļa ieviešanu.
Naktī uz pirmdienu pie Krievijas vēstniecības Kijevā pulcējās protestētāji. No pūļa vēstniecības virzienā lidoja signāllāpas un tika aizdedzināts vismaz viens vēstniecības automobilis, vēsta raidsabiedrība BBC.
"Mēs esam ļoti saniknoti. Mums jau sen bija jāsarauj diplomātiskās attiecības ar šo valsti," aģentūra "Reuters" citē kādu protestētāju.
Ukrainas Aizsardzības ministrija, reaģējot uz incidentu, izsludinājusi armijā pilnu kaujas gatavību. Savukārt prezidents Petro Porošenko, kurš Krievijas rīcību nodēvēja par "nepamatotu un traku", lūdzis parlamentam pirmdien ieviest valstī karastāvokli.
Viņš gan precizēja, ka "Ukraina negrasās ne ar vienu karot".
Krievijas agresīvo rīcību Kerčas šaurumā nosodījusi arī Latvijas valdība, aicinot Krieviju ievērot starptautiskās tiesību normas, nekavējoties pārtraucot agresīvu rīcību Melnajā un Azovas jūrā. Latvija aicina pārtraukt kuģu satiksmes blokādi un garantēt netraucētu jūras satiksmi, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrija.
"Latvija pauž atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un tās robežu neaizskaramībai un aicina starptautisko sabiedrību ar stingru un konsekventu rīcību atbildēt uz Krievijas agresīvo rīcību," teikts ministrijas paziņojumā.
Spriedze Melnajā un Azovas jūrā pie Krievijas okupētās Krimas pussalas pēdējā laikā ir pakāpeniski pieaugusi. Svētdienas krīze sākās, kad Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tās kuģi nelegāli iebraukuši Krievijas ūdeņos.
Svētdienas rītā Ukrainas bruņotie kuteri "Berdjanska" un "Nikiopol", kā arī velkonis "Jana Kapa" mēģināja no Melnās jūras iekļūt Azovas jūrā, lai sasniegtu Ukrainas pilsētu Mariupoli.
Ukraina paziņoja, ka Krievija centās pārtvert kuģus, taranējot velkoni, taču kuģi turpinājuši ceļu uz Kerčas šaurumu, kas ir vienīgā piekļuve Azovas jūrai. Krievija zem jaunā Krimas tilta, bloķējot kuģu satiksmi, bija novietojusi tankkuģi.
Krievija pacēla gaisā divus iznīcinātājus un divus helikopterus. Maskava apsūdzēja Ukrainu par nelegālu iebraukšanu Krievijas ūdeņos un paziņoja, ka kustība cauri šaurumam apturēta drošības apsvērumu dēļ.
Vēlāk Ukraina paziņoja, ka Krievija atklājusi uguni pa tās kuteriem, kad tie devušies prom no apkārtnes. Apšaudes rezultātā seši ukraiņu apkalpes locekļi ievainoti.
Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) vēlāk apstiprināja, ka Krievijas patruļkuģis pielietojis spēku, lai sagrābtu trīs Ukrainas kuģus, Krievija gan paziņoja tikai par trīs ievainotiem ukraiņu jūrniekiem.
Sagrābtie kuģi nogādāti Kerčas ostā, pirmdien ziņo Krievijas aģentūra TASS.
Saskaņā ar 2003. gada noslēgtu līgumu starp Maskavu un Kijevu, Kerčas šaurums un Azovas jūra ir dalīti teritoriālie ūdeņi gan Ukrainai, gan Krievijai, kas ļauj abām valstīm brīvu kuģošanu. Taču Krievija pēdējā laikā sākusi pārbaudīt visus kuģus, kas ceļo no Ukrainas ostām.
Ukrainas Azovas jūras krastā atrodas ostas pilsētas Berdjanska un Mariupole. Tās ir nozīmīgas graudu un tērauda eksportam, kā arī ogļu importam.
Par "Delfi" reportāžu no Mariupoles var lasīt šeit. Par Berdjansku vairāk var uzzināt te.
Krievija kuģu pārbaudes sāka pēc tam, kad Ukraina martā arestēja zvejas kuģi no Krimas. Maskava apgalvo, ka pārbaudes nepieciešamas drošības apsvērumu dēļ, norādot uz potenciālajiem draudiem, ko Kerčas tiltam varētu radīt "ukraiņu radikāļi", atgādina raidsabiedrība BBC.
Ukrainai piederošo Krimas pussalu Krievija okupēja 2014. gada pavasarī. Pēc tam sākas karš Ukrainas austrumos, kur atsevišķās teritorijā varu pārņēma Maskavas atbalstīti un apbruņoti separātisti.
Šajā karā gājuši bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
